Dziedot mūžu nodzīvoju • IR.lv

Dziedot mūžu nodzīvoju

4

Rīgas 810.gadskārta ir laba izdevība sarīkot dziesmu svētkus, kuros virsdiriģenti viegli pārvērš dārdošos simbolos lietas, par ko reālajā dzīvē mēs strīdētos 

Pirms dažiem gadu desmitiem trimdas dzejnieks Gunars Saliņš rakstīja: «Dziedi – dziedi tā, ka zvaigznes spiežas pie rūtīm, un saule un mēness, un vecāsmātes no zvaigznēm un vecietēvi.» Un tajā pašā laikā Padomju Latvijā Imants Ziedonis rakstīja: «Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai.» 

Un latvieši dziedāt nudien nav skubināmi – viss šis gads ir pagājis vienā dziedāšanā. Nepaguvām vēl attapties no Maestro apaļās jubilejas apdziedāšanas, kad klāt jau ImKas apaļā jubileja. Nebijām vēl pārsāpējuši dziļās sēras par Latvijas pārstāvju zemo vietu Eirovīzijā, kad mūsu prātus pārņēma Jaunais vilnis ar spožajām, fonogrammas pavadījumā mutes plātošajām Krievijas VIP zvaigznēm. 

Dziedāšana mums palīdz tikt pāri visām nejēdzībām. 2007.gadā Lietussargu revolūcijas mītiņu galvenā sastāvdaļa bija toreizējo Saeimas deputātu Maestro un ImKas dziesmu dziedāšana. Abi komponisti pauda neapmierinātību ar šādu savu dziesmu izmantošanu, tāpēc gadu vēlāk Bruģakmeņu revolūcijā tika dziedātas Liepiņa un Lūsēna dziesmas. Savukārt Saeimā, izskatot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, karsto debašu laikā vairāki deputāti protestēja, dziedādami Bēdu, manu lielu bēdu

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu