ASV politiķu nespēja paaugstināt valsts parādu griestus draud ar biedējošām sekām
Zilajās debesīs saulīte spīd, pludmale vilina, garajos vasaras vakaros kūp grils. Pa radio gan ik pa brīdim dzirdam, ka ASV prezidents Obama atkal nav spējis vienoties ar Kongresu par valsts parāda griestu paaugstināšanu, bet tad apgriežamies uz vēdera, lai arī mugura dabūtu sauli, un izklaidīgās domas aizpeld līdzi mākoņiem uz citiem krastiem…
Taču, kamēr ārā brīnišķīgs laiks, pie datoru ekrāniem visā pasaulē sēž finansisti, bāli, aukstiem sviedriem klāti. Drauds, kas viņus nodarbina, ir gandrīz prātam neaptverams – Amerika varētu visai drīz nonākt situācijā, kurā tā nespēj atmaksāt savus parādus.
Pirms tikai dažiem mēnešiem nopietni apspriest tādu varbūtību liktos vājprāta pazīme. Vārds «defolts» saistījās ar marginālām, slikti pārvaldītām, ekonomiski nestabilām valstīm, taču ne ar ASV. Gandrīz simt gadu Amerikai ir bijis augstākais iespējamais kredītreitings. Tās dolārs jau vairākām paaudzēm ir bijis pasaules uzticamākā valūta, kura pilda matračus, zeķes un koferīšus tiklab Sibīrījas tundrā, kā Dienvidamerikas mūžamežos. ASV valsts obligācijas gan teorētiski, gan praktiski tiek uzskatītas par bezriska ieguldījumu. Tās ir kā etalons, pret kuru tiek salīdzināti visi citi vērtību glabātāji, kā ass, ap kuru griežas pārējā finanšu pasaule.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.