Kas kopīgs Valdim Zatleram un Tomam Grēviņam?
Pirmajā acumirklī – nekas, varbūt tikai telefona marka, ja arī aizejošo prezidentu nav inficējusi Apple atkarība, tāpat kā stilīgo meiteņu elku. Par Latvijas hipsteru nr.1 dēvētais dīdžejs Grēviņš nav ieinteresēts politikā. Kā pats intervijā saka, «vazājas riņķī kā kuce», te piedalās Oligarhu kapusvētkos, te uzspēlē Ventspilī. Viņam tā ir poza. Zatleram – rēbuss, kas jāatrisina līdz vēlēšanām: jāpārliecina cilvēki, kuriem līdz šim bijis vienalga.
Svētdien klausoties prezidenta «atvadu pasākuma» repertuāru Likteņdārzā, gan šķita, ka Zatlera uzdevums kļūst par «neiespējamo misiju». Vai tad neatkarības gadi ir noslīkuši dzelmē kā netālais Staburags, ja 20 gadus pēc Atmodas uz skatuves par modinātājpulksteņiem atkal kļūst Īvāns un Zālīte, bet dziesmas par brīvību rieš publikai asaras tā, it kā šī brīvība būtu jāpieprasa vēl kādam citam, nevis vienīgi sev pašiem. Par to – kolaboracionismu un latviešu «streipuļojošo identitāti» – tieši un skarbi šā numura intervijā runā arī Māra Zālīte.
Tomēr Zatlera grūtā misija nav tik sarežģīta, ja tās uzdevumu skaidri noformulē. To var izdarīt divās rakstu zīmēs: 51. Varbūt šis mērķis – Saeimas vairākums bez oligarhiem – jāiekodē jau partijas nosaukumā, kaut arī viena liste šādu vairākumu vēlēšanās sasniegt nespēj. Zemāk tēmēt vienkārši nedrīkst. Ja Zatlers piedāvās labākos ministru kandidātus ar skaidriem reformu mērķiem, arī antihipsters Grēviņš sapratīs, ka suņa dzīve jāatstāj suņiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.