Naftas karš

Valdībā un tiesā iestrēgst vairāk nekā 100 miljonus dolāru vērtais jautājums: kam pieder nafta Ventspils cauruļvadā? 

Neierastais vārds «bufernafta» būtu palicis tikai tranzīta profesionāļu leksikā, ja melnā zelta cenas nekāptu debesīs un pērn nebūtu sākusies naftas izsūknēšana no Latviju šķērsojošā cauruļvada, bet kontrole pār šo āderi pirms tam nebūtu izslīdējusi no Ventspils mēra Aivara Lemberga rokām. Taču pagājušā gada rudenī visi šie nosacījumi sakrita, un tāpēc vārds «bufernafta» ir ne vien nonācis valdības slēgto sēžu darba kārtībā, bet ar Lemberga gādību kļuvis arī par sinonīmu miljoniem latu, kuri varētu papildināt plāno valsts budžetu. 

Lembergs maina viedokli
Jautājums, uz kuru atbildi meklē politiķi un tiesa: kam pieder nafta, kas atrodas 2003.gadā slēgtajā Ventspils cauruļvadā, lai saglabātu to tehniskā kārtībā? Līdz šim ventspilnieki turējās pie uzskata, ka nafta līdz ar cauruļvadu pieder uzņēmumam LatRosTrans (LRT), ko Ventspils «trubas» pārvaldīšanai Latvija un Krievija izveidoja 90.gadu sākumā, bet vēlāk valdība iekļāva Ventspils naftas koncernā, kas tika privatizēts, un tagad tā lielākais īpašnieks ir starptautisks koncerns Vitol. Kopš koncerna attiecības ar kādreiz neapstrīdamo Ventspils saimnieku Aivaru Lembergu ir saasinājušās (Anglijas tiesa izskata prasību par 135 miljonu dolāru piedziņu no Lemberga, kas, pēc prasītāju uzskata, piesavinājies līdzekļus no Latvijas kuģniecības), Lembergs pēdējo mēnešu laikā aktīvi pauž viedokli, ka nafta nav privatizēta un joprojām pieder Latvijas valstij, nevis LRT. 

Valdībai līdz šim nav izdevies iegūt to apstiprinošus dokumentus, tāpēc valsts nav pieteikusi savas tiesības uz bufernaftu. Par tās piekritību pašlaik norit strīds starp baltkrievu piegādātājiem un LRT. Šīs kaujas cena nav maza -, pēc aptuvenām aplēsēm, cauruļvadā ir ap 140-150 tūkstoši tonnu naftas, kuras vērtība ir 120-140 miljoni dolāru.