Jāsāk izmeklēšana par airBaltic vadītāja rīcību ar valsts īpašumu
Aizlaidies uz fāterlandi un tās galvaspilsētā Berlīnē šķietami aizmirsis latviešu valodu, ar kuras apgūšanu savulaik tik ļoti lepojās, airBaltic prezidents Bertolts Fliks rada iespaidu, ka pats saprot – viņa dienas Latvijas nacionālās aviokompānijas vadītāja krēslā ir skaitītas.
Patiesi, ir grūti iedomāties, kā cilvēks var efektīvi pildīt pienākumus, ja bailes no aresta neļauj viņam ierasties valstī, kurā atrodas viņa darbavieta. (airBaltic bija starp uzņēmumiem, kuros KNAB veica kratīšanas maija beigās, un korupcijas apkarotāji vēstulē Satiksmes ministrijai atzinuši, ka viņiem interesē Flika atrašanās vieta.)
Tomēr, kamēr viņš vēl skaitās uzņēmuma vadītājs, Flika austajās shēmās turpina pīties Latvijas valsts, kurai pieder 52,6% uzņēmuma, bet kura, pateicoties bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) 2009.gadā īsi pirms amata atstāšanas parakstītajam akcionāru līgumam, ir gandrīz pilnībā zaudējusi iespēju pārredzēt, kur nu vēl kontrolēt vai ietekmēt uzņēmuma darbību. Šlesera parakstītais līgums nosaka, ka nevienu būtisku lēmumu nevar pieņemt bez mazākuma akcionāra – uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) – piekrišanas, turklāt tikai BAS ir tiesības nominēt uzņēmuma valdes locekļus. Patlaban tāds ir tikai viens – pats Fliks -, un, kur gadījies, kur ne, viņš vienlaikus Uzņēmumu reģistrā parādās kā 50% BAS akciju īpašnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.