Vai airBaltic finanšu problēmas atstāj valstij citu iespēju, kā vien «izlēkt» no gaisakuģa, pār kuru kontrole jau zaudēta?
Situācija airBaltic «ir katastrofāla». To nesaka ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), bet gan valsts kā lielākā akcionāra ieceltie padomes locekļi. Tiesa, šis viedoklis arvien skaitās slepens, tāpēc ekonomikas ministra Kampara publiskie izteikumi pagājušajā nedēļā līdzinājās sprādzienam – šāgada pirmajos piecos mēnešos nacionālās lidsabiedrības zaudējumi ir bijuši 18 miljoni latu, un tā ir maksātnespējas priekšā.
Aviokompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks (kurš nebija Latvijā redzēts kopš KNAB veiktajām kratīšanām tā sauktajā oligarhu izmeklēšanā) rakstiskā paziņojumā aizstāvējās, ka ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā uzņēmums strādā ar zaudējumiem – tāpat kā citas Eiropas aviosabiedrības. Kampars, aicinot pārņemt uzņēmuma operatīvo vadību no Flika, bandītiski mēģinot atņemt uzņēmumu.
Patiesībā kompānijas finanšu situācija ir vēl smagāka, nekā vēstīja Kampars. Saskaņā ar joprojām slepeno ziņojumu, ko martā valdībai iesniedza Satiksmes ministrija un ar kuru žurnālam Ir izdevies iepazīties, 2010.gada provizoriskais un neauditētais finanšu rezultāts ir zaudējumi 9,6 miljoni latu. Tie ir samazinājuši pašu kapitālu līdz minimumam – 5,6 miljoniem latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.