Maija vidū divu dienu laikā Stradiņu slimnīcā tika pārstādītas divas sirdis un četras nieres. Sergejs Truškovs bija atbildīgs par to, lai donora radinieki piekristu orgānus ziedot
Viss sajucis. Dakters Truškovs vairs neatceras, cik pacientus operējis un ar cik donoru tuviniekiem pēdējā mēneša laikā runājis. Maija sākumā atgriezies no īsa atvaļinājuma tepat Rīgā, viņš tika ierauts ilgstošā raundā. Lai precīzāk to atstāstītu, Sergejs Truškovs, ķirurgs un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas transplantācijas koordinācijas nodaļas vadītājs, pēta pierakstus. «Tā, es pats, tātad, esmu piešuvis trīs nieres.»
Visspraigākais bija 17.maijs. Otrdiena. No rīta piecminūtē jeb slimnieku apgaitā tika secināts, ka kādam aptuveni 60 gadus vecam pacientam drīzumā iestāsies smadzeņu nāve. Ārsti no reanimācijas zvanīja Truškovam. Mobilais tālrunis viņam ir ieslēgts vienmēr. iPhone 3G. «Ļoti labs telefons. Kad uzzināju, ka ražotnē [Ķīnā] 12 cilvēki izdarījuši pašnāvību, domāju vairs jaunu iPhone nepirkt.»
Kad transplantologs bija sazvanīts, koordinatori sazinājās ar iespējamā donora tuviniekiem. Truškovs to nedara viens, jo tuvinieku ir daudz un jārunā ar visiem. Likums nenosaka, kuram no tuviniekiem būtu noteicošā loma lēmuma pieņemšanā: bērniem, vecākiem, dzīvesbiedram. Ir tikai viens svarīgs jautājums: kāds bija cilvēka viedoklis par orgānu ziedošanu? Ja tuvinieki apgalvo, ka nebūtu gribējis ziedot, tad pierunāt uz to ir neiespējami. «Līdz šim nav bijis divu vienādu sarunu. Tie ir pārdzīvojumi, domas. Tā nav tikai medicīna.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.