Kopš finanšu krīzes sākuma valsts loma tautsaimniecībā pieaugusi visā pasaulē, bet reti kad nākas dzirdēt nopietnu analīzi, kādas būs ilgtermiņa sekas šai ekonomikas politizēšanai. Nesen Rīgā viesojās beļģu profesors Marks de Voss, kurš neparasti skaidri un asi norāda uz «valsts kapitālisma» augošās ietekmes nevēlamajām sekām gan Eiropai, gan pasaulei
Divdesmit gados, kopš sabruka dzelzs priekškars ap Latviju un tās tautsaimniecību, pasaulē ir dominējusi politekonomiska sistēma, kuru pazīstam kā globalizāciju. Tās uzsvars ir bijis uz aizvien brīvāku preču un naudas plūsmu pa visu pasauli, un šis brīvās tirdzniecības režīms ir radījis straujāko labklājības pieaugumu pasaules vēsturē.
Savā grāmatā Pēc sabrukuma (After the Meltdown) Gentes Universitātes profesors un Beļģijas domnīcas Itinera Institute direktors Marks de Voss raksta, ka nekad agrāk tik liels cilvēku skaits tik īsā laikā nav piedzīvojis tik strauju dzīves līmeņa pieaugumu.
No 1980. līdz 2007.gadam starptautiskās tirdzniecības apjoms pasaulē septiņkāršojās, sasniedzot 17 triljonus ASV dolāru, un šis milzīgais tirdzniecības pieaugums cēla visas pasaules labklājības līmeni. 2005.gadā pasaulē bija par diviem miljardiem cilvēku vairāk nekā 1980.gadā, bet to cilvēku skaits, kas dzīvoja dziļā nabadzībā, šajā laikā samazinājās par pusmiljardu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.