Paejot viņiem garām uz ielas, droši vien mēs atskatītos tikai divreiz – ja no Baltijas turīgāko ļaužu devītnieka būtu gadījies saskrieties ar miljonāru Lembergu un Šķēli, kas regulāri gozējas televīzijas ekrānos. Pārējos vairākums nepazīst
Baltijas visbagātākais cilvēks, kura radītajā lielveikalu tīklā Maxima savu naudu atstāj arī tūkstošiem latviešu, neuzsmaida dzelteno žurnālu zibspuldzēm savā dzimtajā Lietuvā, bet Latvijā pats Numavičs mierīgi varētu izdarīt kontrolpirkumus savos hipermārketos, jo kasieres viņu diez vai pazītu. Arī citi miljonāri vairās no publicitātes, taču ne par to šoreiz runa. Žurnāla Ir speciālizdevuma mērķis nav pieķert kādu no bagātniekiem pikantā situācijā vai vēlreiz pārrēķināt viņu aktīvu vērtību.
Šajā izdevumā stāstām par to, kādi ir Baltijas bagātākie cilvēki – kā veiksme vai pašu apņēmība ir ļāvusi tikt pie turības, kādas personības iezīmes veido panākumu formulu. Ir fakti, kas viņu pieredzē raisa apbrīnu un iedvesmo. Netrūkst arī tādu, kas var kalpot kā brīdinājums un biedinājums. Vēl citi tik daiļrunīgi raksturo biznesa vides kultūru un sabiedrības vērtības, ka šīs kopsakarības ir izcelšanas vērtas.
Kā daudzas labas lietas, šis speciālizdevums par Baltijas turīgākajiem ļaudīm sākās ar izbrīnu. Pavasarī žurnāla Ir komanda meklēja atbildi uz jautājumu, kāpēc Igaunija ir veiksmīga valsts. Pārskatot publikācijas par kaimiņvalsts biznesa līderiem, biju tiešām pārsteigta – Latvijas medijos nebija atrodams Baltijā spožākā un ietekmīgākā mediju magnāta Hansa Luika portretējums (intereses iemesls būtu kaut vai fakts, ka viņš ir lielākā portāla Delfi īpašnieks). Stāsts, ko sagatavojām par Luiku, izrādījās tik ļoti aizraujoša lasāmviela, ka dzima ideja uzrakstīt par Baltijas biznesa smagsvariem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.