Ārvalstu investīcijas sarukušas tā, it kā Latvija būtu izstājusies no Eiropas Savienības. Noguruši no korupcijas, negodīgas konkurences un grūti saprotamas tiesu sistēmas, investori parasti aiziet klusējot. Taču vāciešiem mērs ir pilns, un viņi ir gatavi ar pirkstu parādīt Latvijas valdībai, kā miljoniem likt iesakņoties šeit, nevis 100 kilometrus uz dienvidiem vai ziemeļiem no Rīgas
Kad Vācijas kanclere Angela Merkele pērnruden ieradās oficiālā vizītē Latvijā, viņai iesniedza projektu sarakstu, kuros Latvija gribētu redzēt vācu investīcijas. Starp tiem bija elektrostacija Liepājā, ampēra institūts Salaspilī, pie lidostas iecerētais konferenču un izstāžu centrs Messe Riga, alumīnija produktu rūpnīca un moderns diagnostikas projekts medicīnā.
Latvijas valdība cenšas uzrunāt un pārliecināt investorus, jo pasaules ekonomiskās krīzes laikā ieguldījumu apjoms ir nokrities līdz līmenim, kāds bija pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, bet ekonomikas attīstībai kā skābeklis ir vajadzīga nauda.
Eiropas ekonomikas motora un piektā lielākā Latvijas investora atbilde uz šo aicinājumu bija neordināra. Pārtulkojot diplomātu rakstīto ikdienas valodā, vāciešu atbilde skanētu aptuveni šādi: «Paldies par piedāvājumu, bet šeit ir saraksts ar desmit problēmām, kuras apdraud investīciju drošību Latvijā un ir jānovērš.» Februārī un martā Latvijas premjerministram nosūtītās un līdz šim nepubliskotās Vācijas vēstniecības vēstules, kurām aprīlī pievienojās arī Austrijas vēstniecība, ir diplomātijas praksē neierasti tiešas. Tajās ir aplūkota piecu Vācijas uzņēmumu konkrētā pieredze Latvijā un pat piedāvāti problēmu risinājumi, kas balstās uz Vācijas praksi. Vēstniecības vadošie darbinieki situāciju diskrēti apsprieduši arī ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.