Zigmārs Atvars, kristīgais baikeris

Kādu svētību vēlaties savam dranduļetam? Luterāņu vai baptistu mācītāja? Tāda izvēle bija pirmajās motosvētībās pērn

Šogad, sezonu atklājot, Ādažu poligonā motociklus svētīja kapelāns Elmārs Pļaviņš. Mērķis – aizlūgt, lai Dievs ir žēlīgs un sargā, ja braucamais pēkšņi saplīst. Lai dod gudrību to vadīt. «Gada laikā neviens no iesvētītajiem močiem tā arī nav noplīsis,» secina Zigmārs Atvars, kurš ir Kristīgo motociklistu asociācijas CMA filiāles Latvijā vadītājs. Kristīgo baikeru organizācija darbojas kopš 70.gadiem, tā ir starptautiska ar 28 fi-liālēm pasaulē. Pirms nedēļas Zigmārs atgriezās no ikgadējās konferences Dienvidāfrikā. 

Kristīgo motociklistu kustība radās tā: kādam amerikāņu mācītājam bija dēls. Mācītājs negribēja zaudēt saikni ar tīni. Saprata, ka jādara kas tāds, kas patīk abiem. Nopirka divus močus, aizbrauca uz motosaietu. «Amerikā ir priekšstats, ka motociklisti ir sliktie, jo motoklubi savā starpā arī izkaujas. Kad mācītājs sāka runāt par Dievu, daudzi ieklausījās, jo gribēja kļūt labāki cilvēki.» Dažs pat esot aizkrāsojis uz motocikla uzzīmētos galvaskausus, jo sapratis simbolu nozīmi. Zigmāru gan neuztrauc motociklisti, kuri nav kristieši, bet izrotājas ar krustiem un rožukroņiem. 

Latvijā ir deviņi kristīgie baikeri. Braucējs no kāda cita kluba viņus reiz nosaucis par dieviņiem. Zigmārs to nepārdzīvo, jo zina – sākot jaunu projektu, jārēķinās, ka to izsmies. «Nevar nosodīt cilvēku par to, ko viņš nesaprot. Bieži smējēji ir tie, kuri paši nav spējīgi daudz ko izdarīt.» Piemēram, braucienos nelietot alkoholu. Kristīgie baikeri to nedara. «Mani pārsteidz cilvēki, kuru vecāki ir dzēruši, un viņiem, bērniem būdamiem, tas nav paticis, tomēr paši to turpina. Kāpēc? Un vēl smejas par tiem, kuri neturpina šo praksi nākamajā paaudzē.» Zigmārs šo ciklu spējis izbeigt: viņa tēvs savulaik lietoja alkoholu, tad kļuva par mācītāju.