Bulgāriem un rumāņiem, kas Eiropas Savienībā iestājās pirms četriem gadiem, brīva pārvietošanās kopējā darba tirgū būs ierobežota līdz 2014.gadam. Tas, protams, nenozīmē, ka viņi sēž mājās
Sauksim viņu var Bojanu Hakimu. Teikt savu īsto vārdu viņš negrib. Vīrietis stāv tirgus laukumā un pieņem pasūtījumus. «Trīs vīrieši no 20 līdz 35 gadiem,» pieprasa viens klients, «bet šoreiz gribu stiprus vīrus!» Bojans pamāj ar galvu. Viņš pasniedz celtniecības darbu vadītājam savu vizītkarti. Uz tās ir Volkswagen Transporter busiņa foto un sarkans uzraksts Germania Turs.
Hamburgas piepilsētas Vilhelmsburgas tirgū augļu un dārzeņu pārdevēji skaļi reklamē savu preci. Klusāk uzvedas dažādu krāmu, piemēram, vecu radioaparātu tirgoņi. Bet Bojans tikmēr nodarbojas ar savu biznesu: piedāvā lētu darbaspēku no savas dzimtenes Bulgārijas, jo viņi ir diezgan pieprasīti jaunbūvēs, ostā, arī bāros un apkopēju darbā. Mobilais tālrunis zvana gandrīz nepārtraukti. Piedāvājums tik tiešām ir pievilcīgs: bulgāriem jāmaksā tikai 25 eiro dienā (aptuveni Ls 530 mēnesī), turklāt var nošmugulēt nodokļus un ignorēt apdrošināšanu.
Var teikt, ka Bojanam (33) tirgošanās padodas labi. Agrāk viņš bija lopu pārdevējs Bulgārijā – piegādāja aitas, kazas un liellopus. Esot bijis labs bizness. Taču tagad to pārspēj tirgošanās ar cilvēkiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.