Apsildāmā grīda — obligāti! • IR.lv

Apsildāmā grīda — obligāti!

3
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Ieva Alberte

Sporta komentētājs Gunārs Jākobsons lēš, ka Latvijas hokeja izlase astoņniekā neiekļūs. Hokejisti, tāpat kā sabiedrība, pakārtojas peļņai

Helmuts Balderis-Sildedzis iedeva kurvīti. Kad aicināju pusdienās, lai parunātu par hokeju, leģendārais hokejists telefonsarunā izmeta pa asai un sakarīgai frāzei, tomēr launagot atteicās. Pieteicos ar pusdienām iet pie viņa. Uz to Balderis lauzās, striktu «nē» nepasakot. Nopirku brūnu šokolādes zaķi ar baltās šokolādes šlipsi, devos uz Latvijas Hokeja federāciju. Balderis – spudūc! – «vīrišķīgi» aizlaidās. Lai jau. Cilvēki ar viedokli par hokeju Latvijā mums ir. Piemēram, sporta žurnālists Gunārs Jākobsons, kurš komentējis ap 30 pasaules hokeja čempionātu, 13 olimpisko spēļu. Saņēmis Starptautiskās hokeja federācijas balvu par ieguldījumu hokejā, kā arī Latvijas gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Drīzumā viņš kļūs par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

«Nopirku Dinamo saldumus, gribēju jums uzdāvāt, taču tie kaut kur nozuda. Laikam kāds no mājiniekiem apēda,» ienācis franču kafejnīcā Cadets de Gascogne, Jākobsons sniedz krāsotu olu. Es viņam Baldera zaķi, kam jau salūzusi ķepa.

Par Dinamo saldumiem Jākobsons nerunā nejauši. Pirms intervijas vaicāju, vai padomiskais Rīgas Dinamo ir labs nosaukums neatkarīgas valsts hokeja komandai. «Dinamo nav ne krievu, ne latviešu vārds. Tulkojumā tas ir kustība, spēks. Visu nosaka skatītājs: ja viņš iet uz spēlēm un nosaukums nesatrauc, tad viss kārtībā. Citējot klasiķi: par visu vismazāk mani interesē diena, kas pagāja, un diena, kas pienāks.» Jākobsons iesaka raudzīties sportiskāk: vairāk uz priekšu, nevis kasīties atpakaļ.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu