Elektroniskie teksti datoros, tālruņos un citās ierīcēs maina mūsu lasīšanas paradumus, attieksmi pret grāmatām un informācijas patēriņu. Varētu domāt, ka šis ir skolēnu lasītprasmes krituma cēlonis, tomēr šāds secinājums ir pārsteidzīgs
Latviešu pusaudzim Ludvigam ir sešpadsmit gadu, viņš mācās Anglijā. «Visu ikdienā vajadzīgo informāciju pārsvarā iegūstu internetā vai sarakstoties ar draugiem Latvijā.» Arī lielu daļu skolai nepieciešamās informācijas lieto elektroniski. «Ja mēneša laikā ik dienu izlasīto tekstu apkopotu, sanāktu tiešām daudz,» viņš uzskaita. «E-pasta vēstulēs kādas sešas A4 formāta lappuses, ceturtdaļa lappuses ar īsziņām mobilajā tālrunī, pusotra simta lappušu parastajās mācību grāmatās, pārējais – internetā, par to apjomu ir grūti spriest.» Būtisks informācijas avots viņam ir interneta video – CNN mājaslapa jaunākajām ziņām, bet BBC skolu sadaļa bitesize noder mācībās. No tradicionālajiem medijiem līdztekus grāmatām iznākot palasīt The Daily Mail, «kaut kādu Lielbritānijas sporta žurnālu» un dažus snovborda žurnālus.
Ludvigs nav izņēmums, interneta video ir nozīmīgs informācijas avots daudziem no paaudzes, kas vēl pirms gadiem desmit to pašu būtu centusies uzzināt laikrakstos, žurnālos vai grāmatās. YouTube jau sen nav vieta, kur meklēt tikai jokainus «prikolus».
Gatis, kas ikdienā Rīgā strādā sabiedriskajā ēdināšanā, lielu daļu zināšanu par viņam svarīgām tēmām, piemēram, budismu, uzzina no videolekcijām. Šādu «videolasīšanas» tendenci apliecina arī vietnes TED.com popularitāte – tur tiek publicēti priekšlasījumu ieraksti no tāda paša nosaukuma starptautiskām konferencēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.