Pirms nedēļas publicētais raksts par jaunietes un večiņas saplēšanos pie Brīvības pieminekļa uzvandīja diskusijas par patriotismu. Ne mazāk spīvas, kā abu sieviešu naids, kas acumirklī aizmiglo skatu, neļaujot ieraudzīt savā priekšā dzīvu cilvēku, nevis savus aizspriedumus
Patriotisms ir tik dažāds, šīsnedēļas žurnālā atgādina stāsti par talantīgiem un stipriem cilvēkiem. Latvietis Pēteris Vasks jautā žurnālistei Ievai Albertei par bērniem un apelē pie zemās dzimstības – ik dienu nomirstot autobuss ar latviešiem. «Tādu bumbu – bez latviešiem – mums nevajag,» komponists noraida Ievas iebildi, ka nāciju izmiršana uz Zemes ir dabīga.
Amerikāniete Vendija Kopa studējot aizdomājās par to, kāpēc lielās Volstrītas korporācijas medī sev labākos darbiniekus, bet neviens ar tādu pašu dedzību nemeklē izcilākos skolotājus. Un viņa nolēma to mainīt, radot kustību Teach for America, kurā talantīgi skolotāji atraisa bērnu spējas un palīdz sasniegt vislabākos rezultātus pat ar mazākiem līdzekļiem. Šim piemēram sekojušas teju 20 citas valstis.
Japānis Nobudihe Suzuki ir viens no Fukušimas atomstacijas darbiniekiem, kas cenšas savaldīt bojātos reaktorus. To, ka miljoniem cilvēku Japānā un pasaulē seko šim darbam, Nobudihe uztver kā uzmundrinājumu: «Vienīgā lieta, par ko pašlaik domāju, – lai man pietiek spēka turpināt.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.