100 grami žurkas Nacionālajā teātrī. Bija smieklīgi. Citiem bija vislaik smieklīgi…
Biju Nacionālajā uz koncertizrādi 100 grami žurkas. Šis teātris galīgi nav mana fiška, un nokļuvu tur tikai šīs recenzijas dēļ. Kundzītes lieliskos kostīmos ar savaldītiem vīriem pie sik-sniņas, nemainīgi garšīgs rasoliņš starpbrīdī, vīriešu tualetē vecāki kungi joprojām netiek galā ar moderno ūdens nolaišanas sistēmu utt. Bet ir tāda lieta kā Viktors Runtulis (izrādes režisors). Latvijas izklaides pasākumu guru. Tie, kas ir bijuši uz Runtuļa Kabarē tusiņiem, tie sapratīs, ka varbūt ir jēga aiziet arī uz Nacionālo. Ir jēga, ja jums ir tuvs parodijas žanrs. Cik man zināms, tas patīk gandrīz visiem.
Tātad – muzikāla, aktuāli politiska, patriotiska, parodējoša izrāde ar talantīgo Jāni Skuteli priekšgalā (improvizācijas teātra KIT galvenais vilcējs). No Dombura šova līdz Šeit un tagad parodijām. Izrādē ir reklāmas pauzes, kuras gribas skatīties.
Man liekas, ka Nacionālā teātra aktieriem tā bija jauna pieredze, kad kaut kāds šovmenis viņus taisa par ākstiem un «puikas» (Mārtiņš Egliens un Jānis Skutelis) liek dejot pēc viņu scenārija. Nezinu, cik grūti vai viegli viņiem tas nācies, bet izskatās, ka ar to ir tikuši galā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.