Godīga republika, nešpetns Karlsons • IR.lv

Godīga republika, nešpetns Karlsons

5
Izrādē Vārnu ielas republika Dailes teātrī arī pieagušie var gan izsmieties, gan nobirdināt pa asarai par pazaudētajiem bērnības ideāliem. Foto — Gunārs Janaitis

Bērnu izrāžu režisoru darbs liek mazajiem iemīlēt vai neiemīlēt teātri. Uz kuru pusi rāda īkšķi pēc abām jaunajām izrādēm? 

Teātra apmeklēšana kopā ar bērniem ir mazi svētki, tāpēc piedāvājumu novērtēt jaunās bērnu izrādes uztvērām kā interesantu piedzīvojumu un devāmies katra uz savu iestudējumu. Dēli gan nebija tik aizrautīgi. Kad aicināju 10 gadus veco Dāvi līdzi uz Vārnu ielas republiku Dailes teātrī, viņš piekrita visai negribīgi. Tā bija viena no pirmajām skolēnu brīvlaika dienām, un dēlam pagalmā pašam savi draugi un republika. «Es vēl neprotu saprast teātra jēgu, tev jādodas ar tēti, viņš ir gudrāks,» teica Dāvis, kad ieminējos, ka man būs jāraksta recenzija un tāpēc ļoti interesē viņa domas. 

Braucot uz izrādi, domāju – vai tās mērķis ir parādīt mūsu bērniem, kā dzīvoja un auga vecmāmiņas, kad vēl nebija televizoru, mobilo telefonu, datoru, toties pēc lietus pagalma peļķē varēja laist kuģīšus? Agrāk bērniem kūku nebija – pēc ainas kafejnīcā mazmeitiņai izrādes laikā paskaidroja blakus sēdošā vecmāmiņa. 

Mūsu bērniem kūku un konču netrūkst, taču pamatlietas nav mainījušās. Vārnu ielas republikas bērni pirms 100 gadiem (izrāde atveido 1911.gadu) sapņo, ka 2011.gadā pasaule būs labāka. Cilvēki savā starpā varēs vienoties bez ieročiem un kariem, draudzība būs svarīgāka par naudu, visi būs laimīgi… Ticu, ka šie sapņi būs aktuāli arī vēl pēc 100 gadiem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu