Vai lidošana kosmosā nav bailīga?
Tas ir dabisks jautājums, jo lidošana kosmosā saistīta ar cilvēka nonākšanu sev nedabiskā vidē. Lai gan nu jau tā, protams, nav tik nezināma, kāda bija, piemēram, Gagarina laikā, kad varēja paļauties tikai uz pastarpinātām zināšanām, kas bija iegūtas, kosmosā palaižot dzīvniekus, – stāsta Anatolijs Solovjovs (1948), cilvēks, kurš visilgāk no visiem Zemes iedzīvotājiem uzturējies atklātā kosmosā. Atklātā kosmosā kosmonauts izgājis 16 reižu.
Dzimtajā Rīgā Anatolijs ieradies, lai piedalītos starptautiskā konferencē Ar skatu no kosmosa. Pirmā cilvēka lidojumam kosmosā – 50 un kosmiskajā teletiltā ar Starptautiskās kosmosa stacijas misijas komandieri Jūrmalā dzimušo Aleksandru Kaleri.
«Man nav bijis bail, vienkārši nav,» viņš saka. «Ir noteikts spriedzes līmenis, kas cilvēkam ir ne vien dabiski piemītošs, bet kam obligāti ir jābūt. Mobilizējoties, gatavojoties darbam, notiek adrenalīna izdalīšanās, notiek kaut kādi metaboliskie procesi, un tad esi spējīgs lēmumus pieņemt lielā ātrumā. Bail nav bijis, taču, lidojumu skaitam pieaugot, protams, iestājas zināms atslābums. Tas ir nevēlams stāvoklis, bīstams ikvienā lidošanā – neatkarīgi, vai runa ir par kosmosu vai aviāciju. Pat bērnībā man nav bijis tik ļoti bail, ka ceļgali sāktu trīcēt. Nē, nekad.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.