Pēc 15 gadu dzīves Latvijā ar režisoru Alvi Hermani igauniete Merle Kīvere atgriezusies dzimtenē un par latviešiem saka: viņi ir nedaudz vilki. Ar citādu sirdsapziņas ritmu
Noteikti jāpiezvana Merlei. Viņa ir igauniete, – domājot par žurnāla Ir igauņu speciālnumura saturu, atcerējos, ka Jaunā Rīgas teātra vadītāja Alvja Hermaņa bijusī sieva savulaik Rīgā rīkoja igauņu kultūras pasākumus. Viņai noteikti būs kāda laba ideja par kultūru. Tā arī ir. Merle sāk stāstīt par Tallinu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu un gaidāmajiem kinofestivāliem. Iesaka apmeklēt Tallinā Māras Ķimeles nesen iestudēto Hedu Gableri, kā arī Kumu muzeja piecu gadu jubileju.
Ja es gribot aprakstīt kādu skaistu vietu, tad 30 km attālumā no Tallinas ir skaists leduskritums – sasalis ūdenskritums. To padzirdot, sāku trīties, ka noteikti gribu tur nokļūt. Esmu ķerta uz leduskritumiem. Pērn Latvijā biju pie diviem. Merle ieminas, ka mēs varam doties nelielā ceļojumā kopā. Pie reizes es varēšot pajautāt, ko vēlos uzzināt par Igauniju. «Man būtu labi satikties rīta pusē. Man ir citāds ritms tagad. Audzinu dēlu, Rons Lorens ir gadu vecs,» Merle latviski saka klausulē.
Par Merli Kiiver (ķivere – igauņu val.) medijos ziņu ir maz. Igaunijas Leļļu tēatra režisora asistente, kura apprecējās ar latviešu režisoru Alvi Hermani, viņiem ir trīs bērni: Jette Lona (14), Jūla Mīa (8), Otto Rudens (5).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.