Kāpēc Igaunijā nav oligarhu? • IR.lv

Kāpēc Igaunijā nav oligarhu?

3
Ilustrācija — Ivs Zenne
Pauls Raudseps

Latvieši mēdz smīkņāt par igauņu lēnīgumu, taču kaimiņi bijuši naskāki reformatori, un viņu bagātāko cilvēku sarakstā nav atrodami cilvēki, kuriem politika ir bizness un bizness – politika 

Jau 90.gadu otrajā pusē kādā seminārā Igaunijā dzirdēju izbrīnītu jautājumu – kāpēc ikviens Latvijas pārstāvis, aprak-stot politisko situāciju valstī, visu laiku runā par Ventspils pilsētas galvu Aivaru Lembergu, kuram nav nekādu amatu parlamentā vai valdībā? Jēdziens «oligarhs», bez kura grūti iedomāties sarunu par Latvijas politiku, izraisa neizpratni Igaunijā, jo tur šādas normālā demokrātiskā valstī neizprotami ietekmīgas personas nav sastopamas. 

Naudas un politikas saites
Reti kurš šaubās, ka Latvijas attīstībā daudziem politiskā vara kļuva par priekšnoteikumu bagātības iegūšanai un vairošanai. To apliecina Baltic Screen veidotais Latvijas miljonāru saraksts, kurā 2010.gadā pirmo vietu ieņem Lembergu ģimene (īpašumu kopējā vērtība tiek lēsta ap 180 miljoniem latu), bet piekto vietu – Šķēles ģimene (52 miljoni). Pirms viņi kļuva par multimiljonāriem, abu ģimeņu galvas 90.gadu sākumā ieņēma stratēģiski svarīgus amatus valsts pārvaldē. Andris Šķēle bija par privatizāciju atbildīgais lauksaimniecības ministra vietnieks, bet Aivars Lembergs jau kopš 1988.gada vadīja Ventspils izpildvaru, turklāt abi visu atjaunotās neatkarības laiku ir aktīvi piedalījušies politikā, un arī tagad pamatdarbs ir vēlētā amatā. 

Gluži cita aina paveras, aplūkojot 2010.gada Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstu, ko veidojis biznesa laikraksts Äripäev, – pirmajā piecniekā nav neviena, kura darbībā tik cieši būtu savijusies politika un naudas taisīšana. Igaunijas turīgākais cilvēks ir Fjodors Bermans, kura bagātība iegūta, attīstot Tallinas kuģu remonta uzņēmumu BLRT, kurā viņš strādājis jau kopš 70.gadiem. Otrajā vietā ir Tomass Annuss, kurš jau kopš 1991.gada strādā celtniecības uzņēmumā Merko, trešajā vietā – Oļegs Osinovskis, kurš nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumiem, ceturtajā – kuģniecības uzņēmuma Tallink lielākais īpašnieks Ens Pants, bet piektajā – nekustamo īpašumu magnāts Margus Reinsalu, kuram liela daļa biznesa ir ārpus Igaunijas – Marokā un Brazīlijā. Vienīgais no viņiem, kurš kādreiz ieņēmis nozīmīgu amatu valsts pārvaldē, ir Pants, kurš no 1992. līdz 1996.gadam bija Finanšu ministrijas valsts sekretārs, tomēr kopš pāriešanas darbā uz Tallink nav saglabājis politiskus amatus vai nodrošinājis sevi ar oligarha cienīgu ietekmi partijās vai valsts pārvaldē. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu