Ziemeļnieki • IR.lv

Ziemeļnieki

5
Pauls Raudseps

Kā pārvarēt pieaugošo labklājības plaisu starp Igauniju un Latviju

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nesen teica, ka turpmāk nozīmīgākā dalījumu līnija Eiropā būs nevis starp Rietumiem un Austrumiem vai starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet gan starp Ziemeļiem un Dienvidiem, starp fiskāli atbildīgām un starptautiski konkurētspējīgām valstīm kartes augšgalā un parādos un deficītos slīkstošām, ekonomiski atpalikušām valstīm kartes dibengalā.

Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts nepārprotami sevi saredz pirmajā grupā un ne bez pamata. Tās valsts parāda līmenis ir starp zemākajiem pasaulē – mazāk nekā 8% no IKP. Pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas tā ir strauji atkopusies – IKP 2010.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga trekno gadu tempā – par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 35% (faktiskajās cenās), salīdzinot ar 2009.gadu, un sasniedzis augstāko rādītāju valsts vēsturē, savukārt bezdarba līmenis 2010.gada laikā strauji samazinājās – no 19,8% pirmajā ceturksnī līdz 13,6% ceturtajā ceturksnī.

Savukārt Latvija nepārprotami atrodas tuvāk dienvidiem. Valsts parāds 2009.gadā bija 36,7% no IKP, un 2010.gadā tas būs pārsniedzis 40%. Tiesa, tas ir ievērojami mazāk ne tikai par klasiskām dienvidniecēm Grieķiju (126,8% 2009.gadā) vai Itāliju (116%), bet arī par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 74,2%, un līdzīgs līmenis ir virknei citu ziemeļnieku – Dānijai (41,4%), Zviedrijai (41,9%), Somijai (43,8%). Tomēr nevaram par šo vidējo līmeni pārāk priecāties, jo līdz ar lielajiem ikgadējiem budžeta deficītiem Latvijas valsts parāds tuvākajos gados turpinās augt, bet citas valstis meklē ceļus, kā šo parādu samazināt. Zviedrija februāra sākumā pārdeva daļas Nordea bankā par trim miljardiem dolāru, lai varētu samazināt savu valsts parādu līmeni, un plāno turpināt šo politiku, lai līdz 2012.gada beigām pazeminātu kopējo valsts parādu zem 30% no IKP.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu