Filma Karaļa runa, kuru šonedēļ sāk rādīt kinoteātros, ir himna cilvēka spējām
Vai esat mierā ar dzīves ritējumu? Mierā ar sevi, ar savu dzīves koncepciju, kāda tā ir izveidojusies? Bet ar jēgu, kāda tai ir atradusies vai pazaudējusies? Pat ja esat mierā, ko darīt, ja pēkšņi dzīve uzspiež negaidītu izvēli? Kas ir lielās izvēles vērts? Mīlestība? Pienākums? Vai kāds, vai kas jums vispār var palīdzēt dzīvē izdarīt izvēli pārvarēt vai nepārvarēt sevi?
Viena karaļvalsts, divi brāļi. Viens tronis, divas izvēles. Viens laikmets, divas mūžības. Viens sastop liktenīgo sievieti, otrs «burvi». Vienam viss ir dots, otram daudz kas atņemts. Kādam mīlestība uz mūžu, kādam vientulība atbildībā. Bet varbūt abiem tikai ilūzijas par sevi.
Tā nav pasaka, bet vēstures faktos balstīta britu režisora Toma Hūpera pasakaina filma Karaļa runa (The King’s Speech). Filma ir pacilājošs suminājums Cilvēkam. Šajā gadījumā diviem – gan Anglijas karalim Džordžam VI, neformāli sauktam arī par Bērtiju (atveido Kolins Fērts), kurš cenšas pārvarēt bērnībā iegūtu runas defektu, gan viņa draugam un palīgam austrālietim Laionelam (Džefrijs Rašs). Viņu draudzība ir filmas centrā, taču tā piešķir spilgtumu arī it kā otrā plānā dzīvojošām personībām un tēmām. Draudzība, mīlestība, ticība un pienākums krāšņi savijas filmas varoņu dzīves ritējumā un izvēlēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.