Nebūt nav skaidrs, vai divdesmit pirmais tiešām būs «Ķīnas gadsimts»
Ķīnas valdības vadītājs prezidents Hu Dzjiņtao 18.janvārī ieradās četru dienu valsts vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs – pirmajā šāda līmeņa Ķīnas prezidenta vizītē Vašingtonā kopš 1997.gada. Lielā uzmanība, kas tiek pievērsta šai vizītei, nepārprotami liecina, ka Ķīnas ietekme pasaulē ir tiktāl pieaugusi, ka tā tiek uzskatīta par gandrīz līdzvērtīgu ASV. Būtu pārspīlēti teikt, ka tieši šai vizītei būs izšķiroša ietekme uz pasaules attīstību nākamajos gados, tomēr šo divu valstu politiskās un it sevišķi ekonomiskās attiecības paredzamā nākotnē veidos asi, ap kuru pārējā pasaule griezīsies.
Savukārt divas nedēļas pirms Hu ierašanās Vašingtonā lielās Āzijas valsts premjerministra vietnieks Li Kecjans, kurš tuvākajos gados varētu kļūt par vienu no diviem valsts galvenajiem vadītājiem, veica triumfālu turneju pa Eiropu, iegriežoties Portugālē un Spānijā un Berlīnē tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tieši Li paziņojumi, ka Ķīna uzticas eiro un plāno pirkt Portugāles un Spānijas valsts vērtspapīrus, spēlēja nozīmīgu lomu finanšu tirgu nomierināšanā par šo divu eirozonas valstu spēju par pieņemamu cenu aizņemties naudu. Eiro krīzes saasināšanās gada sākumā, no kuras daudzi baidījās, tomēr nenotika. Nedaudz vēlāk Ķīnas centrālās bankas vadītāja vietnieks Ji Gaņs atkārtoja, ka «mēs uzticamies Eiropas finanšu tirgiem un eiro», un vēl piebilda – «mēs te būsim ļoti ilgu laiku». Vārdu sakot, Ķīna ir pieteikusies uz eirozonas «stabilitātes garanta» lomu.
Protams, Ķīnas ieinteresētība eiro stabilitātē nav altruistiska. Eiropa ir viens no Ķīnas lielākajiem eksporta tirgiem, un Peki-na rūpīgi skatās līdzi, lai tās valūtas – juaņa – vērtība saglabātos mākslīgi zema, salīdzinot ar galveno tirdzniecības partneru valūtām. Lai nodrošinātu šādas priekšrocības, Ķīnas centrālā banka stingri kontrolē juaņas kursu pret dolāru. Taču Eiropas Savienības kopējās valūtas nesenās nedienas ir stipri samazinājušas eiro vērtību pret dolāru un līdz ar to arī pret juaņu. Tāpēc, stiprinot eiro, Ķīna faktiski atbalsta pati savu eksportu. Turklāt tā bez problēmām var atļauties šādā projektā ieguldīt desmitiem vai pat simtiem miljardu, jo tās valūtas rezerves pagājušā gada beigās sasniedza rekordaugstu līmeni – 2,85 triljonus (tātad 2 850 miljardus) dolāru. Un ja vēl Eiropas Savienība piekristu atcelt ieroču tirdzniecības ierobežojumus un piešķirtu Ķīnai tirgus ekonomikas statusu, tādējādi pasargājot to no antidempinga sūdzībām, tad jau tie miljardi būtu ļoti lietderīgi ieguldīti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.