Latvieši Venēcijai

Mūsu valsti šāgada Venēcijas mākslas biennālē pārstāvēs Kristaps Ģelzis

Pirmais iespaids, eksperta statusā izlasot pieteikumu projektus Latvijas dalībai 2011.gada Venēcijas biennāles 54.starptautiskajā māk­slas izstādē (finansē Kultūras ministrija), bija visnotaļ pozitīvs, radot pārliecību, ka ikviens no tiem varētu itin pieklājīgi un profesionāli pārstāvēt valsti. Katram projektam atradās gan savs intriģējošs «āķis», gan arī mākslinieka vārds ar atzīstamu reputāciju. Vienlaikus mākslas darbu novērtējuma spēlē allaž iesaistās nianses, ko nosaka pieņēmumu un pārliecību subjektīvais kaleidoskops.

Kopējais izstādes «rāmis» bija kuratores Bīčes Kurigeres dotā tēma ILLUMInations, apvienojot «gaismas» un «nācijas» aspektus un piesaucot Venēcijas gleznotāja, dramatiski dinamisko gaismēnu meistara Tintoreto mantojumu, kas apgāž klasisko renesanses kārtību: «Mani šajās gleznās interesē gaisma, kas nav racionāla, bet gan ekstātiska» (http://ej.uz/biennale). Apgaismības vietā (kas provocētu ierastākās kritiskās re­fleksijas par Rietumu kultūras pretrunām) drīzāk jārunā par «izgaismošanu» – potenciāli ietilpīgāku jēdzienu.

Konkursa uzvarētājs – Kristapa Ģelža projekts Mākslīgais miers (īsteno Kultūras projektu aģentūra Indie), kura centrā ir aptumšotā telpā skatāmu luminiscējošu akvareļu cikls Laikmetīgā ainava, – perfekti ierakstās šajā gaismas izpētes sensuālajā šķautnē. Ģelža iecere pārliecināja komisijas locekļus Māru Lāci un Kristapu Zariņu, kā arī ekspertus Gļebu Panteļejevu un šo rindu autori. Tā piesaistīja arī ar spēju acumirklī uzrunāt skatītāja maņas, kas šādās megaizstādēs ar milzumu eksponātu ir svarīgi – vairākumam nav ne laika, ne arī gatavības ilgstoši uzkavēties vienā ekspozīcijā. Ģelža pieteikumā eksperti uzrādīja arī potenciāli problemātiskas zonas, viena no tām saistīta ar pārāk abstrakto izteiksmi (tomēr jāteic, ka tajā ir ainaviskas iezīmes), kuras vēstījums varētu arī nesasniegt auditoriju. Tas ir pietiekami būtisks arguments.