Ievainotais degunradzis

Edgars Savisārs (60), kas bija viens no Igaunijas Tautas frontes dibinātājiem, tagad kļuvis par nīstāko politiķi valstī. Savai pārvēlēšanai parlamentā viņš plānoja tērēt Krievijas naudu

Starp 1,3 miljoniem Igaunijas iedzīvotāju būs grūti atrast kādu pieaugušo, kas nav dzirdējis par Edgaru Savisāru. Šis igauņu politikas veterāns, kura iesauka ir Degunradzis – gan vārdu spēles (ninasarvik – degunradzis), gan šķietami neapstādināmā rakstura dēļ -, iespējams, ir viens no nīstākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem valstī, tomēr katrās nākamajās vēlēšanās viņam izdodas savākt pietiekami daudz balsu, lai sagādātu galvassāpes citām partijām.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Savisārs, kas bija viens no Igaunijas Tautas frontes dibinātājiem, dažus mēnešus pildīja arī Igaunijas premjera pienākumus, taču divas pēdējās desmitgades lielākoties pavadījis opozīcijā kā tās skaļākā balss, regulāri iedunkājot valdošo koalīciju no savām Tallinas mēra pozīcijām.

Tagad, kad līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām palicis tikai pāris mēnešu, Savisārs ir kļuvis par centrālo personu politiskā skandālā, kāds Igaunijā sen nav piedzīvots. Gan pašu politiķi, gan viņa Centra partiju satricinājis atklājums, ka Savisārs ir prasījis naudu Krievijas varas pārstāvjiem, lai varētu finansēt savu priekšvēlēšanu kampaņu. Sākumā tās bija baumas, taču drīz šo faktu apstiprināja arī Igaunijas drošības dienests. Varētu domāt, ka šis skandāls iznīcinās Savisāru kā politiķi, taču šāds spriedums var izrādīties pārsteidzīgs.
 
Savisārs kā krievu aizstāvis
Kremļa ietekmes jautājums ir svarīgs Igaunijas politikā. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas saglabājies daudz krieviski runājošo cilvēku, kuriem nav vietējās pilsonības (nepilsoņu skaits Tallinā ir 22%, Rīgā – 24%, tik daudz cilvēku bez ES pilsonības nav nevienā citā Eiropas galvaspilsētā). Tas ļāvis Krievijai nelaist garām nevienu izdevību, lai iejauktos mazās kaimiņvalsts iekšējās lietās.