Pret WikiLeaks vērstā bezprecedenta blokāde var izrādīties lielu pārmaiņu sākums – nākamās paaudzes lietos pilnīgi citādu internetu nekā tas pazīstams mums
Starplaikos starp pakaļdzīšanos dārgos auto un īslaicīgām mīlas dēkām varonis dažu stundu laikā nokļūst no viena kontinenta citā, viņam uz papēžiem min valstu un globālu lieluzņēmumu specdienesti, cita pēc citas nederīgas kļūst viņa identitātes kartes un kredītkartes. Mēs visi to esam redzējuši filmās par Džeimsu Bondu vai superaģentu Džeisonu Bornu. Taču zinām, ka viss beigsies labi. Tāpat mēs zinām, ka tā jau mēdz notikt tikai filmās.
Taču WikiLeaks skandāls šāgada nogalē mudina vērīgāk paraudzīties uz šiem scenārijiem. Ne jau tāpēc, ka konservatīvāki komentētāji, piemēram, vācu laikrakstā Die Welt, nicīgi izteikušies, ka WikiLeaks seja Džūljens Asanžs dzīvo egocentrisku fantāziju pasaulē, kurā vienpersoniski no viesnīcas numuriņa ir iespējams pārvaldīt pasauli. Reakcija uz WikiLeaks noplūdinātajiem ASV vēstniecību slepenajiem ziņojumiem liek aizdomāties par valstu valdību un lieluzņēmumu iespējām ierobežot un kontrolēt informācijas apriti līdz šim vismaz šķietami nesavaldāmajā interneta vidē, tādējādi nonākot pretrunā ar interneta «uzbūves» pamatos liktajiem principiem.
Visiem pieejams karš
WikiLeaks ir kļuvis par vēl nepieredzētas un daudzpusīgas interneta cenzūras poligonu. Notiesājošu spriedumu pret Asanžu vai WikiLeaks nav, un šā raksta tapšanas brīdī turpinās diskusijas par to, vai ASV būtu pamats Asanžu saukt pie tiesas par 1917.gada Spiegošanas likuma vai Datoru ļaunprātīgas izmantošanas likuma pārkāpumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.