Politoloģe Vita Matīsa skaidro, kāpēc latviešiem telpas izjūta atšķiras no eiropiešiem un kas jādara, lai Latvijā mainītu priekšstatu par veiksmīgu, cienījamu cilvēku
Intervija ar politoloģi Vitu Matīsu lika atcerēties sengrieķu domātāja Sinopes Diogēna mucu, kurā viņš mitinājās savas dzīves laikā. Mūsdienās muca bieži tiek pieminēta, kad cilvēki vēlas runāt par spēju atteikties no vispārpieņemtiem uzvedības standartiem vai arī pasmieties, kā to darīja Diogēns, par dedzīgu tiekšanos pēc statusa, varas un bagātības. Mucā iespējams dzīvot arī mūsdienās. Muca var būt simbols tālredzīgai pieticībai, vairāk laika atvēlot pašizpētei un augstākiem principiem, tiklab arī muļķībai un vēlmei norobežoties no citiem, redzot sevi vien.
Intervijā Vita Matīsa saka: «Eiropietis centīsies redzēt un uztvert cilvēku, kas ir ārpus savējo loka. Viņš pamanīs, ja iet garām kāds, kurš nav viņa draugs vai bērns, vai māte. Viņš sveicinās arī svešu cilvēku, jo tam pienākas pieklājība kā jebkuram citam cilvēkam. Tā ir gan cieņa, gan uztveres īpašība.»
Matīsa dala savu laiku starp Šveici, ASV un Latviju un ir mācībspēks dažādās Šveices augstskolās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.