Uģis Gruntmanis (41) ir kļuvis par Latvijas veselības sistēmas dzelonīti – pamanījis nepareizības, viņš ar saviem komentāriem presē asi dur, nebaidoties trāpīt lielām autoritātēm. Zināšanas un neatkarīgais skatiens viņam ļauj to darīt
Ārsts Uģis Gruntmanis jau 14 gadu dzīvo ASV. Vispirms viņš tur mācījās, tagad strādā un māca citus studentus – viņš ir Teksasas Universitātes asociētais profesors. Dakterim ir pilna galva arī ar idejām, ko darīt, lai Latvijas cilvēki saņemtu labāku veselības aprūpi. Pagaidām gan viņš pats tās neīstenos, bet jācer, ka viņā ieklausīsies.
Kāda būs medicīna pēc desmit gadiem – ko un kā nākotnē ārstēs?
Tie, kas mēģina paredzēt nākotni, vienmēr kļūdās. Viena lieta gan ir skaidra – saslimšanas risku varēs precīzāk noteikt jau no dzimšanas. Jau tagad universitātē, kur strādāju, izveidota programma CancerGene: ievadot ģimenes un klīnisko informāciju, var noteikt, kāda ir varbūtība cilvēkam un ģimenēm atrast 40 ļaundabīgo audzēju gēnus. Tas ir ātri un neko nemaksā.
Pašlaik daudzu saslimšanu gadījumos dažādiem cilvēkiem lietojam vienu un to pašu medikamentu devu. Taču mēs zinām, ka ir dažādas ķīmiskas reakcijas, enzīmi, molekulas, aktivatori un deaktivatori šūnās, kas nosaka, kā zāles tiek metabolizētas organismā. Dodot 10 miligramus zāļu, teiksim, man un jums, ir liela iespēja, ka man reakcija asinīs ir citāda nekā jums. Bet, tā kā pašlaik to nevar izmērīt, mēs visi dzeram vienas un tās pašas zāles. Nākotnē ārstēšana noteikti būs selektīvāka pret to mazo molekulas vai gēna daļu nekā šodien, kad slimniekam dodam to devu, kas der vidējam statistiskajam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.