Fredis vispirms ir jāredz: grupas Labvēlīgais tips koncerts Kurvis
Kongresu nams savas labās akustikas dēļ ir piedzīvojis dažnedažādus cienījamus pasākumus. No tiem, kuros pats esmu bijis klāt, atmiņā palicis ne viens vien: slavenais 1988.gada jūnija Radošo savienību plēnums, pirmie divi Tautas frontes kongresi, pirmā Preses balle, Sūzijas Kvatro uzstāšanās Skonto piecu gadu jubilejā laikam 1992.gadā, kad vēl bijām pietiekami jauni – Kvatro parādīšanās brīdī neizturējām un no balkona nonesāmies lejā pie skatuves griezt jaciņas ap galvu, atstājuši augšā tādu vērtību kā konjaka pilnas lielās glāzes. Pavisam nesen te notika Borisa Grebenščikova koncerts, kura starpbrīdī konstatēju, ka Rīgā tomēr ir daudz tādu krievu, ar kuriem kopā gribētos dzīvot vienā pilsētā un valstī. Savukārt 1997.gadā pustukšā Kongresu nama zālē vēroju, kā uz skatuves lēkā viens no maniem vidusskolas gadu elkiem Rejs Dorsets, grupas Mungo Jerry līderis. Toreiz nodomāju: kaut es savos 18 gados būtu spējis tā lēkāt, kā Dorsets lēkā 51 gada vecumā…
Pēc pagājušās svētdienas vakara, pabijušam Kongresu namā grupas Labvēlīgais tips koncertā Kurvis, man ir pilnīgi skaidras divas lietas – ka ne jau vecums pie vainas, vai tu vari vai nevari palēkāt, un ka latvju tautā arī šodien netrūkst cilvēku, kam iespēja griezt ap galvu jaciņu ir svarīgāka nekā alkohola pilna glāze. Lai gan Labvēlīgais tips savu daiļradi sauc par «mūziku iereibušiem cilvēkiem» un lai gan Kongresu namā acīmredzot tieši šim pasākumam par godu bufešu bija vairāk nekā parasti, koncerta otrajā daļā klausītāju zālē bija ne mazāk kā pirmajā, savukārt lēkātāju pat krietni vairāk.
Ne tik skaidrs man ir tas, vai Kongresu nams ir pati piemērotākā vieta Freža grupas pasākumam – ja nu vienīgi respektabluma un akustikas dēļ, jo lēkāt vai dejot daudz labāk var tur, kur krēslu rindas netraucē. Un lēkāšana un dejošana ir pirmais, ko mūsu drinkpopa veterānu koncertā gribas darīt, jo, neraugoties uz «domātāja Kiviča» pausto izbrīnu par to, kāpēc Tips ir tik populārs, ja tam nav neviena hita, gandrīz visu dziesmu vārdi vai vismaz piedziedājumi ir zināmi – tie paši, kas mūsu lielāko dzīvo komiķi Fredi ļauj piepulcēt arī smalkas un rūpīgi slēptas liriskas stīgas vilkšanas meistariem. Koncertā Fredis vēlreiz deklarē, ka no politikas apdziedāšanas Tips parasti izvairoties, tomēr nodzied vairākas pēdējai Žurkai Kornēlijai rakstītas dziesmas, ieskaitot teātra izcenzētās, piemēram, Šuju Vairai kleitu. Varbūt Fredis pareizi vien dara, ka izvairās – ne tāpēc, ka šīs dziesmas būtu par kārtu sliktākas, bet tik noturīgu tautas mīlestību iespējams iemantot laikam vien tad, ja neizdabā strauji mainīgajām latviešu publikas politsimpātijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.