MĒRĶI. Kādi ir galvenie drošības riski un ārpolitikas uzdevumi nākamajos četros gados?
Spriežot pēc vairākuma partiju vēlēšanu programmām, pat pasaules ekonomiskā krīze nav satricinājusi politiķu «vēstures beigu» sajūtu pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Dažiem tā vēl vairojusi apņēmību būt «saimniekiem savā zemē», kas līdz šim visspilgtāk izpaudusies kā saimniekošana pretēji ekonomikas likumsakarībām un kā patērētāju attieksme pret ārējo un drošības politiku.
To partiju priekšvēlēšanu programmās, kurām ir izredzes iekļūt Saeimā un piedalīties valdības veidošanā, krīzes iespaids redzams kā solījumi izmantot ārpolitiku pirmām kārtām ekonomisku interešu īstenošanai, palaikam pat pretēji valsts drošības interesēm.
Šajās vēlēšanās dominē diskusijas par diviem galvenajiem krīzes pārvarēšanas scenārijiem – vai nu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu, vai no tās atteikties, ja neizdotos diktēt noteikumus aizdevējiem. Šī faktiski ir izvēle arī starp valsts ārpolitisko orientāciju uz Rietumiem vai Austrumiem. Šī izvēle noteiks arī iespējas izpildīt svarīgākos ārpolitiskos uzdevumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.