Vai 66% iedzīvotāju bažām par vēlēšanu rezultātu viltošanu ir pamats?
Latvijas vēlēšanu sistēma, tāpat kā citās valstīs, ir balstīta uz sabiedrības godaprātu. Taču nejauša vai labi ieplānota apstākļu sakritība var novest pie tā, ka vēlēšanu rezultāti tiek izmainīti. Balsojuma rezultātu viltošana iespējama pat tā, ka neviens to nepamanīs un neatklās, ja vien kādam no procesā iesaistītajiem neierunāsies sirdsapziņa. Tieši tā 9.Saeimas vēlēšanās notika Kubulu pagastā, kur komisijas locekļi viltoja rezultātus. Aptaujājot vairākus juristus, žurnāls Ir atklāja, ka vēlēšanu sistēmā ir virkne «vājo posmu». Vienīgais kontroles mehānisms ir vēlēšanu novērošana – sākot ar balsošanas pirmo minūti un beidzot ar pēdējās balss saskaitīšanu.
KOMISIJAS IZVĒLE
Pirmais «vājais posms» ir vēlēšanu komisiju izvēle – pilsētu, novadu un iecirkņu līmenī. Šīs komisijas apstiprina pašvaldības. Pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās darbojas 7-15 cilvēki, ko amatos apstiprina uz četriem gadiem. Partijām ir interese par šiem amatiem, kas nebūt nav no labi algotajiem. To apstiprina fakts, ka pēc vēlēšanām, mainoties politiskajai varai, nereti bez pamatota iemesla mainās arī šo komisiju locekļu sastāvs un vadība. Piemēram, Daugavpilī pēc pašvaldību vēlēšanām komisijas vadība mainījusies jau divas reizes. Savukārt iecirkņu komisijās darbojas septiņi locekļi, kurus izvirza partijas, ne mazāk kā 10 vēlētāji vai attiecīgās pilsētas vēlēšanu komisijas locekļi. Pēdējos gados ir mainījušies 10-15% iecirkņu komisiju vadītāju. Vēlēšanu procesu pārrauga Centrālā vēlēšanu komisija deviņu locekļu sastāvā, no kuriem astoņus apstiprina Saeima un vienu no sava vidus izrauga Augstākā tiesa.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.