MĒRĶI. Kas 10.Saeimai būtu jādara, lai risinātu demogrāfisko un sociālo krīzi?
Ne īslaicīgā straujā izaugsme, ne tai sekojošā spējā ekonomiskā lejupslīde nav veicinājusi Latvijas sabiedrības vai politiskās elites apņēmību nopietni meklēt risinājumus smagākajam izaicinājumam Latvijas ilgtermiņa attīstībai – demogrāfiskajai krīzei, kuras apmēri jau sen ir zināmi un kura apdraud gan tautsaimniecību, gan sociālo sistēmu, gan latviešu tautas pastāvēšanu.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā milzīga uzmanība tiek veltīta jautājumam – vai būs jāapcērp pensijas, lai samazinātu 2011.gada budžeta deficītu? Taču tikpat kā netiek apspriests fakts, ka, neko nemainot, sociālā budžeta deficīts turpinās pieaugt un, pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, varētu atgriezties līdzsvarā tikai pēc pusgadsimta – 2060.gadā. Krīze devusi papildu stimulu emigrācijai, kas sākās jau treknajos gados, taču no Latvijas izbraukušajiem partiju priekšvēlēšanu programmas pievērš minimālu uzmanību. Visās vēlēšanu diskusijās runā par bezdarbu, taču reti piemin strukturālā bezdarba problēmu – līdztekus lielam nestrādājošo skaitam pastāv neapmierināts pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem. Visgrūtāk risināmā problēma ir zemā dzimstība, kurai saglabājoties pašreizējā līmenī, iedzīvotāju skaits katru gadu samazināsies par aptuveni 10 000 cilvēku, un dažs labs no pašreizējiem Saeimas deputāta kandidātiem varētu piedzīvot brīdi, kad būs tikai trīs strādājošie uz diviem pensionāriem.
Šīs ilgtermiņa problēmas nevar atrisināt vienas Saeimas pilvaru laikā, tomēr tām ir jābūt nākamās Saeimas dienas kārtības galvgalī. Žurnāls Ir, konsultējoties ar ekspertiem, identificē svarīgākos izaicinājumus un iezīmē ceļus, kā ar tiem tikt galā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.