Latvieši kā indiāņi • IR.lv

Latvieši kā indiāņi

5
Alvis Hermanis Altajā, kur viņš pirms Šukšina stāstu iestudējuma Maskavā kopā ar aktieriem devās pētīt krievu literāta Vasilija Šukšina dzimtās vietas. Foto — Gints Mālderis
Anda Burve-Rozīte

Režisors Alvis Hermanis ar izrādi Kapusvētki noslēdz latviešu izpētes darbu Jaunajā Rīgas teātrī. Jaunajā sezonā viņš Rīgā iestudē krievu klasiku – Oblomovu

Četras dienas pēc Kapu­svētku pirmizrādes Jaunajā Rīgas teātrī režisors Alvis Hermanis dodas prom no Latvijas. Minhenē viņš iestudēs Džeka Londona Senču aicinājumu. Intensīvā radošā dzīve citos Eiropas teātros nozīmē, ka aptuveni pusgadu Hermanis ir Latvijā, pusgadu –  prom. Neilgi pirms došanās uz Minheni Hermanis stāsta žurnālam Ir, ko sapratis, piecu gadu garumā veidojot izrādes par latviešiem, un kas, viņaprāt, Latvijā notiks tālāk. Kā vieliska, simboliska piedeva režisora stāstītajam sarunas laikā uz galda teātra Mazajā zālē gulst saņurcītas salvetes – Hermanis ir saaukstējies, šņaukājas un dzer siltu.

Ziemā Hermaņa režijā Ivana Gončarova Oblomovs taps Ķelnē, galveno lomu spēlēs Gundars Āboliņš. «Viņu ņemu līdzi, viņš vācu valodā spēlē bez problēmām.» Šosezon Oblomovu Hermanis iestudēs arī Jaunajā Rīgas teātrī, galvenajā lomā Gundars Āboliņš, Ģirts Krūmiņš. Pavasarī Vīnes Burgteātrī, kur kopš 2009.gada Hermanis ir štata režisors, viņš iestudēs Antona Čehova Platonovu.

Vai esat pārrunājis ar tuviem cilvēkiem, kur jūs apglabāt, kad reiz nomirsit, kādus ziedus drīkst uz kapiem nest?
Neesmu no tiem māksliniekiem, kuri tīksminās un ņemas ap nāvi. Man pret to vienmēr ir liels respekts. Tāpēc arī izrāde nav par nāvi. Tā ir par dzīvajiem. Mums bija kaudzēm materiālu, kas palika ārpus izrādes. Netika pāri ētiskajai sētiņai, jo ir tomēr respekts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu