Globālās finanšu krīzes grūtākajā brīdī Berlīnē tika pieņemts radikāls lēmums: valstij pašai ekonomikā jāieplūdina desmitiem miljardu eiro un vēl simtiem miljardu tika atvēlēti banku stiprināšanai. Tagad Vācija bauda neticami labas atveseļošanās pazīmes un atkal kļuvusi par Eiropas ekonomikas dzinēju
Tiešu šādu pasākumu Vācijas kanclere Angela Merkele pašlaik alkst visvairāk. Krievijas pilsētas Jekaterinburgas gubernatora pilī vācu elektronikas milža Siemens vadītājs Pīters Lošers tika nosēdināts cara tronim līdzīgā krēslā, un cits pēc cita viņam tika pasniegti sadarbības līgumi brūnos ādas vākos. Zibēja fotokameras. Bija jāparaksta četri eksemplāri, un ik reizi, kad Lošers pakustināja zaļa malahīta pildspalvu, kanclere plīkšķināja plaukstas kā dzimšanas dienas torti ieraudzījusi meitene. Kad visi dokumenti bija parakstīti, Siemens no krieviem bija oficiāli saņēmis pasūtījumu par četriem miljardiem eiro.
Kancleres nesenā piecu dienu vizīte Krievijā un Ķīnā tika plānota kā politiskas sarunas ar abu valstu vadītājiem, taču daudz svarīgāk par to bija nodot īpašu vēstījumu vācu tautai – redziet, mūsu rūpniecība aizvien ir pieprasīta visā pasaulē pat tad, ja pašu mājās valdības koalīcijā valda pretrunas un partijas strīdas, uz kurieni valstij virzīties tālāk!
Vācijas ekonomika tik tiešām šovasar naski pamodās no stagnācijas perioda. Divus gadus pēc finanšu krīzes sākuma autoražotāji atkal ir atjaunojuši papildu darba maiņas. Par pasūtījumu pieaugumu ziņo arī aparātbūves, elektronikas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Paredzams, ka bezdarbnieku skaits šoruden nokritīs zem 2,8 miljonu robežas, kas būs zemākais rādītājs kopš 1991.gada jeb Vācijas atkalapvienošanās. (Bezdarba līmenis šāgada jūlijā bija 6,9%, Eurostat).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.