Kā tikt pie zaļās?

Labā mājā nav karsti vasarā un auksti ziemā. Tā ir veselīga, nekaitē videi un taupa naudu. Kā tādu uzbūvēt? Ko labot vecā mājā un ko mainīt daudzdzīvokļu namā?

Rudens knapi sācies, bet jūs, visticamāk, esat paspējis pasūdzēties par drēgnumu istabā un sācis bažīties par drīzumā gaidāmo rēķinu no siltuma piegādātāja. Nemieram spriedzi, iespējams, piemet fakts, ka vēl nesen mājā bija tik karsti, ka nelīdzēja ne atvērti logi, ne duša, ne pusplikā miesa, un lielu naudu nācās izmest par žalūzijām, ar ko nosegt iespaidīgos jaunā projekta dzīvokļa logu stiklus. Varbūt jūs esat tā ģimenīte, kas vienmēr laiku pavada virtuvē un dzīvojamajā istabā, kamēr citas istabas ir tukšas? Varbūt augstskolā sāka mācīties jūsu bērni, paziņojot, ka dzīvos citur, un nu esat palikuši vieni trīsstāvu villā? Klimatisko un ekonomisko apstākļu izraisītajās pārdomās daudzi šogad nonākuši pie secinājuma, ka māja, kurā viņi dzīvo, nav īsti laba.

SAPUTROTIE TERMINI
Gan privātmājas, gan daudzdzīvokļu nama iedzīvotājam ir tiesības uz komfortablu un veselīgu mājokli, kas nenodara kaitējumu dabai un ir lēts ekspluatācijā. Lai arī valstī tiek īstenota speciāla programma, kas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem mājokļu atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumos plāno investēt vairāk nekā 44 miljonus latu, ir neiespējami atrast tādu mājokļu piemērus, kas atbilst labas mājas standartam.

Tipisks līdzekļu apgūšanas piemērs ir visā Latvijā renovētās skolas, kuru vide formāli ir sakārtota, ekspluatācijas izdevumi samazināti, taču nav sasniegti komforta un veselīguma rādītāji, jo siltināts ir lēti – ar neveramiem plastmasas logiem, putuplasta siltumizolāciju, lētām krāsām un mēbelēm, kuru kaitīgie izgarojumi izraisa galvassāpes un nogurumu. Šis ir piemērs, kas atgādina, ka ilgtspēja skar ne tikai siltumam tērēto līdzekļu taupīšanas jautājumus. Tas ir plašāks jēdziens par tādas vides veidošanu, kas nekaitēs nākamajām paaudzēm.