Garāmbraucoša laivinieka vērojumi Opermūzikas svētku izrādē Madame Butterfly
Esmu pateicīgs liktenim, ka manas laivinieka gaitas un neparedzētas ūdeņu straumes aiznesa līdz pilsētai pie jūras, kur piestāj lieli kuģi un mūzikā ne sevišķi iesvaidīts cilvēks var satikties ar slavenu operu. Vēl pāris dienu, pirms to baudīs cilvēki pilsētā pie upes – Siguldā, kur piestāj tikai laivas.
Atzīstos, ka par galveno lomu izpildītāju kvartetu no Sanktpēterburgas es nebiju dzirdējis, tāpēc jo interesantāk bija pavērot, kas ir sanācis. Turklāt, lai izpeldētu sausām kājām, biju spiests painteresēties, kas tā par operu, kuru tagad tik bieži uzved. Uzzināju, ka pirmizrāde notika Milānas La Scala 1904.gadā. Sekoja izgāšanās, jo bija intrigas, kas operai tā piestāv. Un kam gan patīk izciest ļoti garu otro cēlienu un finālā skatīties uz galvenās varones asiņainu harakiri.
Dramaturģijas pamatā ir amerikāņa Deivida Belasko banāls un bēdīgs stāsts par geišu, kuru apprec un pēc tam pamet amerikāņu jūrnieks. Komponists Pučīni ar diviem libretistiem šo stāstu vēl vairāk sadramatizēja un fokusēja uz geišu Čo-čo-sanu. Viņa Opersvētku uzvedumā parādās ļoti iespaidīgi. Turklāt dziedātāja bija jauna un skaista, un jau ar pirmajām notīm es kā nopļauts biju pie viņas kājām. Bet pēc kārtas!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.