Šlāgeris ir neizbēgams
Populārais radio pieskandina teju visu valsti ar saldsērīgām dziesmām plašā tematiskajā spektrā – no cilvēku savstarpējo attiecību drāmām («Es tavās kāzās šodien dejoju, bet laimi vēlēt nespēju») un cerīgiem solījumiem («Tu man saki: rīt būs tveice, es tev veldzi solos dot») līdz saimnieciski sadzīviskām lietām, piemēram, mazcenas mobilo telefonu iegādei («Mazcenas mobilais kabatā, zvani, un viss tev būs čikiniekā») vai rēķinu samaksai («Johaidī, atkal rēķins klāt»). Nedēļas sirdsdziesmu maratonam pieslēdzas valsts televīzija – omulīgajā alus pagrabiņā kā brīnumsvecīte dzirksteļojošais Guntis Skrastiņš intervē mūziķus, stāsta par aktualitātēm, lasa apmierināto un neapmierināto skatītāju vēstules un prezentē jaunos gabalus, kas pēc noteiktas formulas rudens, ziemas, pavasara un vasaras aptaujās cīnās par šlāgermūzikas mīļotāju simpātijām. Tikai pašas populārākās caur sarežģīto atlases sietu nokļūst pašā galvenajā finālā, un tikai viena kļūst par pašu populārāko šlāgeri.
Satikt mūziķus iespējams sevi cienošās vasaras kafejnīcās, alus dārzos un citās vietās, kuru īpašnieki ir nolēmuši, ka šlāgermūzikas klātbūtne palielinās ieņēmumus. Un mūziķi dzied – vai tie būtu publikas iecienīti un iemīļoti šlāgermūzikas grandi, kuru priekšnesumi itin bieži ir galvas tiesu pārāki par Eirovīzijas zvaigznīšu mirguļošanu, vai jaunuļi, kuri starp populāru dziesmu neveikliem atdarinājumiem kautrīgi nospēlē savu pirmdzimto. Daļa publikas par šīm dziesmām, «kurām piemīt deju ritms un teksta saturs bieži vien ir lirisks» (Boriss Avramecs, Tradicionālā un populārā mūzika), iedomīgi smīn, vēl kādam tās neizraisa nekādas emocijas, bet citus tās aizkustina, un kājas pašas kustas ritmā līdzi. Vienīgi kāzās, izlaidumos un tamlīdzīgos saviesīgos pasākumos krietni pēc pusnakts visi aizspriedumi ir aizskaloti, un gluži kā stirniņas pavasarī līdz asiņainām tulznām lēkā un primitīvās frāzes līdzi auro gan dzīves pieredzes pārbagātie, gan mūžīgie dejotāji un nedejotāji un, mūziķiem ejot pīppauzē, nepiesātinātībā kliedz: «Vēl!»
Tas viss kaut ko ļoti atgādina, kaut ko ar šlāgeri un mūziku absolūti nesaistītu. Maksimāli viegls saturs, uzbāzīgs piedziedājums, vienkārša melodija, shematisks pavadījums un saistīts ar pārejošu modi, kas tas ir? Pareizi, tā pati «šlāgeraptauja», kuras «noslēguma koncerts» notiks 2.oktobrī! Šķietami absolūti nesaistītām jomām – parlamenta vēlēšanām un sirdsdziesmu aptaujai – ir daudz kopēja, un šķiet, ka politisko kampaņu veidotāji idejas ir smēlušies no šlāgeraptaujas. Pirmkārt, lielākos panākumus iespējams gūt ar tradicionālu dziesmu jaunām apdarēm (lasi: tie paši vēži citās kulītēs); otrkārt, ja izdevies sarakstīt dziesmu, kas publikai patīk, tieši tādas pašas jārada vēl un vēl (lasi: sarakstos jāiekļauj «kloni»); treškārt, pēc iespējas vairāk jāatkārto piedziedājums, novēršot uzmanību no pantiņa nesakarīgā teksta (lasi: vairāk saukļu, mazāk satura); ceturtkārt, jāveido dažādi projekti un apvienības (lasi: jāapvieno mērķauditorija); piekto, bet ne pēdējokārt, ja nu viss iet galīgi uz grunti, grupa «jāizjauc» un jāturpina ar citu nosaukumu, pilnīgi norobežojoties no visa iepriekšējā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.