Skumjas Cēsu festivāla laikmetīgās mākslas izstādē Take care
Priekšnieks iesaka sākt ar Breži un Ģelzi, – tā mums saka biļešu tirgotāja. Saules piecepinātajā Cēsu alus brūža pagalmā pāris dienu pēc izstādes atklāšanas esam vieni no retajiem apmeklētājiem un paklausīgi dodamies norādītajā virzienā. Liela, sārta koka kārba ar durvīm un uzrakstu Vēlēšanās iecirknis. Kārbas vidū izvietotas klavieres, virs tām ķēdēs iekārti iepirkumu ratiņi. Durvis aizverot, ratiņi uzkrīt uz klavieru taustiņiem. Jo stiprāk ver durvis, jo žēlāk vaid klavieres.
Jau Andra Brežes darba nosaukumā ietvertā vārdu spēle liek domāt gan par drīzajām Saeimas vēlēšanām, gan labo laiku megavēlmju krahu. Patērētāju sabiedrības nonākšanu ne vien līdz ekonomikas, bet arī vērtību, identitātes un politiskajai krīzei. Atliek vien ķerties pie valokordīna, ar kuru sava Bez vārdiem radīšanā neesot skopojies Kristaps Ģelzis. Varbūt pie vainas karstums, bet valokordīns jau iztvaikojis. Baltiem, mīkstiem vates viļņiem klātā glezna rada mānīga komforta sajūtu.
Cerību krahs jaušams arī Bezdelīgā (Juozs Laivis un Toms Danievičs, Lietuva). Milzīgais, rudzpuķzilais putna un lidmašīnas krustojums ietriecies pludmales smiltīs. Avarējis, tāpat kā saplīsuši nepiepildāmo vēlmju burbuļi. Iespējams, tāpēc, ka mēs neklausāmies brīdinājumos. Par to runā arī igauņu mākslinieku grupa Visible solutions. Siltumnīcai līdzīga kaste ir izklāta ar leknu zāli. Vidū uzraksts ar aizliegumu kāpt uz tās. Kāda izstādes apmeklētāja ignorē brīdinājumu un iekāpj zālē. Viņu pārbiedē mūzikas dārdi un violeta gaisma, kas veļas ārā no siltumnīcas. Līdz bezgalībai nolietotais «k» vārds ir jaušams arī šajā izstādē. Taču, tāpat kā politiķi vai ekonomisti, arī mākslinieki īsti neredz izeju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.