Amerika cer uz Ozoliņu • IR.lv

Amerika cer uz Ozoliņu

3
«Cerēsim, ka pēc pieciem gadiem mums būs kaut kas revolucionārs, ko parādīt. Mūsu ideja: no molekulām var veidot materiālus, ar ko uzlabot pašreizējās enerģijas tehnoloģijas». Foto — Gatis Gierts, F64
Ieva Puķe

Latvijas Universitātes absolvents Vidvuds Ozoliņš kļuvis par pētniecības centra direktoru Kalifornijā, kur tiek meklēti revolucionāri risinājumi samilzušajām enerģētikas problēmām

Bez hokejista Ozoliņa, kas savā profesijā sasniedzis maksimālo, latviešiem, izrādās, ir vēl viens Ozo, kurš ir izdarījis to pašu. Latvijas Universitātes fizmatu absolvents, Kalifornijas Universitātes profesors Vidvuds Ozoliņš vada aizokeāna lielvalstij stratēģiski svarīgu institūciju – enerģijas izpētes centru molekulārās inženierijas līmenī ar daudzmiljonu dolāru budžetu.
Pēc maģistrantūras un doktorantūras Zviedrijā mērķtiecīgi turpinājis veidot zinātnisko karjeru globāli nozīmīgajā alternatīvo enerģiju jomā, viņš Latvijas kolēģu aprindās tiek uzskatīts par profesionālajā ziņā pašlaik vistālāk tikušo pēckara pašmāju zinātnieku. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs, gatavojoties Vidvuda Ozoliņa lekcijai pagājušajā nedēļā, pat velk paralēles ar Rīgā dzimušo ķīmiķi Vilhelmu Ostvaldu – Nobela prēmijas laureātu.

Neko daudz nezinot par Leipcigas Universitātes profesoru Ostvaldu, kurš, starp citu, 53 gadu vecumā priekšlaicīgi emeritējās un atlikušo mūža daļu nodevās savam vaļaspriekam – gleznošanai, tomēr saskatu zināmu līdzību starp abiem zinātniekiem. Lai arī Vidvudam Ozoliņam, tāpat kā viņa vienaudžiem, divus gadus no aktīvajām gaitām ir laupījis obligātais dienests padomju armijā, viņš 42 gadu vecumā ir sasniedzis apbrīnojami daudz. Polo kreklā parkā uz soliņa demokrātiski malkodams Mangaļu minerālūdeni, Ozoliņš par darbu stāsta ar eksaktam cilvēkam neraksturīgu aizrautību un ir gatavs apspriest arī tēmas, kas nav saistītas ar zinātni.

No citiem zinātniekiem esmu dzirdējusi, cik grūti ir izsisties ārzemēs, īpaši Amerikā, kur konkurenci rada neticami darbspējīgie Āzijas zinātnieki. Kā jums tas ir izdevies?
Jā, konkurence ir ļoti spēcīga. Uz katru jaunu amatu mūsu departamentā saņemam simtiem pieteikumu. Tie visi izskatās vairāk vai mazāk vienādi, ļoti reti kāds tiešām izceļas par galvas tiesu. Studenti no Ķīnas tiešām bieži vien ir gudrāki par saviem profesoriem. Nu, O.K., varbūt nav, bet akadēmiskās kvalitātes ir daudziem, un vajag kaut ko īpašu, kas izceltu pāri citiem.
Daļa ir profesionāli panākumi, daļa – veiksme. Būt kaut kur pareizajā laikā, pareizajā lauciņā, pareizajā vietā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu