Dedzinām naudu • IR.lv

Dedzinām naudu

5

Gāzes tarifu kāpums jūlijā sāpīgi atgādina, ka šis kurināmais pie mums ir dārgākais Baltijā, turklāt tā īpatsvars Latvijas enerģijas resursu bilancē ir bīstami liels – gandrīz trešā daļa

Bīstamība slēpjas ne vien ekonomiskajā atkarībā no Krievijas, bet arī apstāklī, ka pasaulē gāzes kļūst arvien mazāk un tā sadārdzinās. Eksperti aicina rīkoties – nekavējoties izveidot sistēmu, kas mudinātu pašvaldības pāriet uz atjaunojamajiem energoresursiem, pārkārtojot katlumājas uz apkuri ar biomasu.

Gadsimtā nokurina pusi naftas
Brīdī, kad uz zemes parādījās pirmie cilvēki, tās dzīlēs bija aptuveni 2,2 triljoni barelu naftas. Simt gadu laikā, kopš nafta ir kļuvusi par mūsu ekonomikas pamatu, jau iztērēta aptuveni puse no visiem krājumiem, un mēs turpinām izlietot ap 30 miljardiem barelu gadā. Zinātnieki lēš, ka 2040.gadā tiks sasniegts «absolūtais naftas maksimums», kad naftas sagāde prasīs vairāk enerģijas, nekā nafta dos.

Ar gāzi ir līdzīgi. Pašlaik zemeslodes dzīlēs ir ap 170 triljoniem kubikmetru šā fosilā kurināmā. Nav neizsmeļami, ja ES vien iztērē ap 550 miljardiem kubikmetru gadā. Aplēses par resursu apjomiem gan nav drošticamas. Piemēram, New Scientist 2003.gadā publicēja Upsalas Universitātes pētījumu, kura vērtējumā fosilo kurināmo krājumi pasaulē ir par 80% mazāki, nekā pieņemts uzskatīt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu