Nav taisnība Par labu Latviju! sauklī – labi cilvēki Latviju neizglābs ar to vien, ka ir labi
Labi cilvēki var noturēt status quo, palīdzēt līdzcilvēkiem izdzīvot arī nabadzībā, verdzībā un izmisumā, bet būtiskas pārmaiņas spēj sākt radoši cilvēki. Vienalga, vai runa ir par mākslu, uzņēmējdarbību vai politiku – tikai tie, kas spēj novērtēt situāciju un lauzt tās likumsakarības, var sākt jaunu attīstības posmu.
Priekšstats, ka radošs cilvēks ir arī labs, ir teju vispārpieņemts. Vai tad izcilu, progresīvu uzņēmumu vadītāji var būt kretīni? Ģeniāla rakstniece – mantrausīga līdēja? Drosmīgs, tālredzīgs politiķis – varas apsēsts egocentriķis? Lielisks filozofs – cilvēks bez kaut mazākās goda un atbildības sajūtas? Taču ne – ja viņi ir slikti cilvēki, tad jau noteikti nemaz nav tik izcili! Vai arī viņi vienkārši ir kļūdījušies, un radoša cilvēka kļūda ir piedodama.
Bet, stingri ņemot, radošam cilvēkam pat ir lielākas iespējas nebūt labam: tā kā radošums nozīmē esošās kultūras laušanu un pārveidošanu, tad laušanai ir pakļauta arī esošā morāle, priekšstati par labu un ļaunu. Laba māksla bieži stāv ārpus morāles. Arī zinātnieka atklājums ir līdzvērtīgs, gan izgudrojot jaunu bioloģisko ieroci, gan atklājot zāles pret vēzi. Politiķis, kas saliedē nāciju, ir izcils neatkarīgi no tā, vai viņš ved cilvēkus uz karu vai uz mieru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.