Netīrai politikai piekritis kalpot arī bijušais prezidents. Kurš būs nākamais?
Vēsturei nav pieļāvuma izteiksmes, un nevienam netiek dota iespēja atgriezties pagātnē un rīkoties citādi situācijās, par kurām šodien šķiet, ka tajās vajadzēja rīkoties citādi. Guntis Ulmanis varētu būt viens no retajiem laimīgajiem politiķiem, kuriem, atskatoties uz savu darbību, nebūtu jāvēlas, kaut nu varētu izdarīt citādi tolaik darīto. Tāpēc jo traģiskāk, ka viņš ir atgriezies politikā, lai palīdzētu noārdīt paša savulaik veidoto.
Protams, ka Ulmanis ir pieļāvis kļūdas. Taču vismaz divās reizēs, kad viņa izvēle varēja izšķirt, kādai būs būt atjaunotajai Latvijai, viņa rīcība bija labākā no iespējamajām.
Pirmā bija līgumi ar Krieviju par karaspēka izvešanu, ko Ulmanis ar Krievijas prezidentu Jeļcinu parakstīja Maskavā 1994.gada pavasarī, un rezultātā jau līdz rudenim okupācijas karaspēks pameta Latviju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.