Ungārija centās radīt iespaidu, ka gaidāms Grieķijas liktenis. Tā nebija gudra taktika
Iedomājieties valsti, kura 2008.gada rudenī finanšu krīzes laikā nonāca spīlēs: smaga budžeta situācija radīja milzīgas šaubas, vai būs iespējams no privātiem aizdevējiem aizņemties naudu, lai segtu deficītu, turklāt ārvalstu aizdevēju bailes stiprināja mājsaimniecību lielie parādi ārvalstu valūtās, kuri vietējās naudas vērtības nozīmīgas samazināšanās gadījumā radītu bankrotu vilni un banku krīzi. Valsts bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kurš kopā ar Eiropas Komisiju tai aizdeva miljardiem eiro, lai segtu budžeta deficītu un stabilizētu valūtu.
Tā valdība, kura rudenī vienojās ar SVF par palīdzības programmu, jau nākamajā pavasarī krita. Tās vietā stājās cita, kura apņēmīgi turpināja ekonomikas stabilizācijas programmu, par kuru valsts bija vienojusies ar SVF. Neskatoties uz straujo tautsaimniecības lejupslīdi 2009.gadā, valdībai ar algu un pensiju samazinājumiem un nodokļu paaugstināšanu izdevās iekļauties noteiktajā budžeta deficītā. Tomēr bija arī skaidrs, ka būs jāmeklē papildu iespējas ierobežot tēriņus un palielināt ieņēmumus, lai tuvākajos gados sasniegtu deficītu zem 3% no IKP.
2010.gadā šajā valstī notika parlamenta vēlēšanas. Opozīcija priekšvēlēšanu kampaņas laikā neatlaidīgi kurināja neapmierinātību ar valdības taupības pasākumiem. Tā solīja atjaunot valsts pašcieņu, nepakļauties starptautiskajiem aizdevējiem un izcīnīt no tiem labvēlīgākus noteikumus, stimulēt ekonomiku, samazināt nodokļus un ministriju skaitu, bet valdības padarīto dēvēja par acu mānīšanu un asi kritizēja centrālo banku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.