Vulkāns ir izvirdis, Eiropā atcelti reisi, un pelni sasnieguši Latviju.
Elektroniskajā pastā – brīdinājums piesargāties. Pelnu daļiņas varot nonākt uz zemes ar lietu un nodarīt lielu skādi, mutei priekšā liekama slapja lupata, citādi samaitāšot plaušas. Dienesti saka – uztraukumam nav pamata, koncentrācija ir maza. Ja jau koncentrācija maza, tad kāpēc jāatceļ reisi? Tur noteikti ir kāds zinātnisks izskaidrojums – fizikas un/vai ķīmijas likumsakarības, teiktu kāds mans draugs, racionālu izskaidrojumu apoloģēts. Lai nu kā, drānas nemeklēju un mutei priekšā nelieku. Viss ir pārejošs, bija teicis Haldors. Mājīgajā krodziņā uz ielas, ko dēvē par Reikjavīkas galveno un kuras katrā trešajā namā zem tax-free karoga Īslandes zili-sarkani-baltais uzmodelēts magnētiem, uzpirksteņiem, krūzītēm un tamlīdzīgiem krāmiem.
Haldors katru vakaru iet uz krodziņu. Esot pensionējies jurists, no sievas šķīries, bērni dzīvojot citur. Ko gan citu darīt, kā iedzert alu un uzspēlēt bridžu? Ekonomikas sabrukumu nejūtot, vien dusmas uz Eiropu, kas grib nožmurīt patstāvīgo valsti. Citādi Haldora ikdienā nekas neesot mainījies – katru vakaru atnāk, satiek draugus – tādus pašus pensionētus juristus/ekonomistus/inženierus -, nopērk alu un, skatoties ziņas stūrī novietotajā televizorā, uzspēlē bridžu. Retos svešiniekus kompānija uzkrītoši nopēta, skatiens slīd no galvas līdz kājām. Vai šis ir ierobežotas pieejamības bārs? Nē, man atbild saimniece, svešinieki šeit iegriežas reti, neņemiet galvā.
No kurienes esat? – Haldors jautā. Kad atbildu, ka no Latvijas, viņš nosauc visas trīs Baltijas valstis un galvaspilsētas. Pats nevienā bijis neesot, bet atceroties kaut kur lasījis. Atceras Padomju Savienību. Pateicos īslandietim par Latvijas neatkarības atzīšanu, saku, ka mums daudz kopēja. Īslandē daudz latviešu, viens pat spēlē rokasbumbas valsts izlasē. Jā, Haldors atbild, viņš ir ļoti labs, iesauka – Terminators. Īslandē daudz imigrantu, un īslandieši brauc prom – vai nebaidāties, ka īslandiešu valoda varētu izzust? Rāmais kungs sabožas – nekādā gadījumā, mēs esam trīssimt tūkstošu, kad es piedzimu, mūsu bija simt tūkstošu, nekāda izzušana, mēs esam skandināvu kultūras pamats. Sirmais jurists lepojas ar īslandiešu valodas senumu – tā ir skandināvu valodu pamats, tās valodas, ko runā kontinentā, ir tādi sajukumi. Īslandiešu valoda ir grūta, jo tā ir saknes, saka Haldors. Viņš pamāj saimniecei un pievēršas draugiem, bridža spēlei vajag četrus, un trijotne bija sākusi dīdīties. Saimniece noliek Haldora priekšā kausu Egila Skalagrimsona vārdā nosauktās darītavas alus. Šajā krodziņā tas ir labs, krietni labāks par veikala skārdenēs dabūjamo.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.