Tiesības pieņemt lēmumu otra vietā

Kā sevi pasargāt nereģistrētās attiecībās

Mūsdienās daudz pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās. Arvien biežāk tiek uzskatīts, ka laulība jeb, kā saka – “zīmogs pasē” neko nemaina. Tomēr tā ir tikai puse patiesības, jo var rasties riski nodokļu, mantojuma, medicīnas aprūpē un citās jomās. Kā rūpēties par savu un sava mīļotā cilvēka tiesisko drošību attiecībās, kuras nav reģistrētas laulībā?

70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības – tā liecina pirms dažiem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) pētījums. Tāpat pēdējās desmitgadēs trīskāršojies nereģistrētās attiecībās dzimušo bērnu skaits.

Dzīvojot nereģistrētās jeb faktiskas kopdzīves attiecībās, savai un savu mīļoto – partneru un bērnu – tiesiskajai drošībai jāpievērš īpaša vērība. Visbiežāk faktiskās kopdzīves attiecību riski parādās tieši neparedzētās un sarežģītās dzīves situācijās – piemēram, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām vai attiecību izbeigšanās gadījumā, kad rodas strīdi par uzturlīdzekļiem, kopīga īpašuma sadali vai kredīta atmaksu.

Tiesības pieņemt lēmumu otra vietā

Pacientu tiesību likums paredz – ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu viņa vietā ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem. Bet likumā nav ne vārda par to, ka šāda atļauja būtu jāprasa cilvēkam, ar kuru viņš dzīvojis zem viena jumta. Diemžēl var būt pat tādas situācijas, kad ārsts atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par smagi slimā cilvēka veselības stāvokli likuma priekšā svešajai sievietei vai vīrietim, par spīti tam, ka tas ir viņa dzīvesbiedrs ilgus gadus.

Iedomāsimies situāciju, kurā pāris nodzīvojis kopā 10 gadus, kopīgu bērnu viņiem nav. Vīrietis agrā vecumā negaidīti pārcieš insultu un atrodas komā. Ir jāpieņem lēmumi par viņa ārstniecību. Dzīvesbiedre ir gatava darīt visu iespējamo, lai mīļotā drauga stāvoklis uzlabotos, viņa pat ir atradusi ārstēšanās iespējas privātā klīnikā, kur sola optimistiskākus rezultātus. Tomēr vīrieša vienīgais dēls no pirmās laulības naudas trūkuma dēļ iebilst. Viņš ir pārliecināts, ka veselība uzlabosies, arī netērējot naudu, ja tas tā būs lemts. Ja nē, tad jāpieņem likteņa lēmums. Ārsti ņem vērā tikai dēla viedokli, jo likuma priekšā dzīvesbiedri ir svešinieki.

Nākotnes pilnvarojums

Respektējot cilvēka izvēli veidot vai neveidot attiecības un kopdzīvi, valsts šajā gribā neiejaucas. Taču jārēķinās ar to, ka nereģistrētās attiecībās partnerim nav tiesību pieņemt lēmumu par dzīvesbiedra ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj izdarīt šādu izvēli, ja vien pirms tam abas personas nav noslēgušas nākotnes pilnvarojuma līgumu pie notāra.

Nākotnes pilnvarojums dod šādas tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no nereģistrētas kopdzīves partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot nākotnes pilnvarojumu, uz laiku, kamēr dzīvesbiedram ir ierobežota rīcībspēja, pilnvarotajai personai ir tiesības viņa vārdā veikt darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus lēmumus. Nereti sastopamies ar gadījumiem, kad nepieciešami steidzami risinājumi – jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem, jālemj par veselības aprūpes turpmāko gaitu un tamlīdzīgi. Ja nākotnes pilnvarojuma nav, jautājumi jārisina tiesas ceļā, kam nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi.

Problēmas, ar kurām var sastapties faktiskās kopdzīves attiecībās, ir mantojuma tiesības, juridiskās tiesības uz kopīgu mantu, tiesības saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā, kā arī tiesības uz ienākuma nodokļa atvieglojumiem.

Nākotnes pilnvarojuma sagatavošana pie notāra maksā 78 eiro. Papildu izdevumi, kas var rasties, ir saistīti ar dažādu reģistru un informācijas pārbaudi, kas atkarīgs no katras konkrētās situācijas, piemēram, cik personas jāpārbauda reģistros, kuros reģistros, kāda vēl papildu informācija nepieciešama u.tml.

Autore ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, zvērināta notāre