Delna: Līdzvērtīgs likuma regulējums vēl nav pieņemts
Saeima 2017.gada 11.maijā 2.lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot izslēgt normu, ka valsts iestādēm ir pienākums savās mājas lapās publicēt amatpersonām izmaksāto atalgojuma summu līdz ar amatu, vārdu un uzvārdu.
Priekšlikumu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (”Saskaņa”) plenārsēdē uzstāja, ka norma svītrojama, jo likums deleģē Ministru kabinetam (MK) noteikt amatpersonu atlīdzības publiskošanas kārtību.
”Sabiedrība par atklātību – Delna” pievērš uzmanību, ka normai, ko plānots izslēgt, līdzvērtīgs regulējums vēl nav pieņemts. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi paredz, ka MK līdz 2017.gada 1.oktobrim jāizdod noteikumi par amatpersonu atalgojuma un personu uzskaites sistēmu. Pašlaik MK noteikumi neparedz sistēmas publiskošanu.
Tāpēc pastāv risks, ka informācija par amatpersonu atalgojuma summām no 2018.gada 1.janvāra sabiedrībai vairs nebūs pieejama.
Arī MK noteikumi Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” paredz tikai darbinieka funkciju norādīšanu, bet neparedz publiskot vārdu un uzvārdu.
Lai saglabātu atklātību, svarīgi, ka atalgojuma sistēmā ir iekļauts vārds un uzvārds un informācija ir publiski pieejama.
Šāda kārtība ir skaidri noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otrajā daļā, kuras svītrošanu atbalsta deputāti. Likuma norma kā fundamentāls princips būtu atstājama spēkā, neskatoties uz to, kādi MK noteikumi tiktu pieņemti tuvākā vai tālākā nākotnē.
Publiski pieejami dati par amatpersonu atalgojumu padara valsts pārvaldi atklātāku un atbildīgāku nodokļu maksātāju priekšā, sekmē uzticību iestādēm. Iespēja novērtēt, vai iestādes sniegums ir atbilstošs darbinieku atalgojumam un, vai atalgojums atbilst darba pienākumiem, rada sabiedrībā pārliecību par nodokļu maksāšanas jēgu. Ja nav iespējas izsekot, kā tiek tērēta nodokļu nauda, zūd motivācija tos maksāt.
Jānis Volberts ir ”Sabiedrības par atklātību – Delna” direktors.
Komentāri (26)
jurisml_inbox_lv 12.05.2017. 08.28
ja šito pieņems, tad tas būs korupcijas veicināšanas likums , tagad vismaz var nojaust cik lielus bezstrādes ienākumus deputāts iecerējis iekasēt savā parlamentārieša statusā būdams , ja deklarācijā atzīmējis cik simttūkstošus aizdevis kaimiņpagasta plencim, pietuvinās sevi patriciešiem
0
dzeris49 12.05.2017. 17.40
Viss lo’giski.
Tá ir mu’l’kuzemes pie varas eso’so straté’gija, taktika un nacionalá ideja – korupcija, visat’lautíba un valsts nozag’sana.
Neesam jau nekáda no’zélojama Igaunija, kuraas no’zélojamá valdíba spiesta ré’kináties ar tautas intersém.
=Mums piemérs ir Krievija, jo músu mentalitáte daudz vairák lídzinás krievu, nevis eiropie’su mentalitátei.
Normálás valstís cínás ar korupciju, toties Krievijá un Latvijá cínás ar korupcijas apkarotájiem, brá’lu tautas, ko tur teiksi.
Un tas aitu bars, ar nelieliem iz’némumiem, kas skaitás vélétájs, piecietís visu, priecígi blédams turpinás balsot par ZZS utt., un pat nejutís, ka tos cérpj un par tiem smejas.
0
Dr. Bērziņš 19.05.2017. 08.31
Protams, ka nav nekāda pamata izslēgt no likuma šo normu! Pamatu ir atraduši viena daļa Saeimas deputātu, laikam viņiem ir, ko slēpt. Vai arī viņi grib slēpt kādu citu amatpersonu vietā.
0