Latgales simtgades kongresa rezolūcijā prasa aizsargāt latgaliešu valodu un kultūru • IR.lv

Latgales simtgades kongresa rezolūcijā prasa aizsargāt latgaliešu valodu un kultūru

28
Vēsturisks attēls no pirmā Latgales kongresa. Foto: lv100.lv

Aicina latgaliešu rakstu valodai nodrošināt valstisku statusu kā latviešu valodas vēsturiskajam paveidam

Sestdienas, 6.maija, vakarā pēc garām diskusijām Rēzeknē apstiprināta Latgales simtgades kongresa rezolūcija, ietverot virkni izpildāmu darbu, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu latgaliešu valodu un kultūru kā Latvijas nācijas bagātību, vēsta aģentūra LETA.

Diskusija par rezolūcijā iekļautajiem punktiem izvērtās gandrīz divu stundu garumā. Rezolūcija veidota, lai nodrošinātu attīstības virzienus, pie kuriem piestrādāt turpmāk. Rezolūcijas ievadā prasīts nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras īpatnības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, vienlaikus valstiski atbalstot Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas daļu.

Kongresa dalībnieki rezolūcijā lūdz nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā, kā arī pieņemt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodas apzīmējumiem – LAV (latviešu makrovaloda) un LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda). Rezolūcijā prasīts izmantot šos valodu apzīmējumus visās jomās, it īpaši statistikā, norādot izdoto grāmatu, publikāciju, plašsaziņas līdzekļu valodu un valodas zināšanu, darba valodu u.c. Papildus tiek lūgts, lai uz latgaliešu valodu tiktu attiecinātas attiecīgas Valsts valodas likuma prasības.

Rezolūcijā izteikta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas respektētu saziņu, tostarp rakstisku, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā. Latgales plānošanas reģiona teritorijā tas būtu attiecināms arī uz pienākumu sniegt atbildes latgaliešu rakstu valodā, ja persona iestādē vērsusies ar iesniegumu latgaliešu valodā. Šis priekšlikums atsevišķos kongresa dalībniekos raisīja bažas, norādot, ka ne visi iestādēs strādājošie prot rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Pasākuma vadītāji skaidroja, ka iestādes uz šādiem iesniegumiem varētu atbildēt arī latviešu valodā. Vienlaikus rezolūcijas pieņēmēji vēlētos, lai kā viena no prasībām darbinieka spēju izvērtējumam Latgales plānošanas reģionā būtu spēja sazināties latgaliešu rakstu valodā.

Latgales plānošanas reģionā, kā arī ārpus tā rezolūcijas pieņēmēji vēlētos atgriezt latgaliskos nosaukumus un vietvārdus, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot abas latviešu valodas formas. Rezolūcijas pieņēmēju ieskatā valstij ir jānodrošina atbalsta sistēma tiem uzņēmējiem un NVO, kas tūrisma produktu norādes piedāvā latgaliešu rakstu valodā vai tā ir viena no norāžu valodām. Veicot reģionālo reformu, tāpat būtu jārespektē vēsturiskā teritoriju saistība ar Latgali, kā arī jānodrošina iespēja ceļa zīmēs un norādes lietot latgaliešu rakstu valodu un vēsturiskos apzīmējumus arī ārpus Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Izglītības kontekstā pausta vēlme nodrošināt konkrētu vietējai situācijai atbilstošu latgaliešu rakstu valodas un novadmācības stundu skaitu visās izglītības plūsmās un līmeņos, tam paredzot finansiālu atbalstu Latgales reģionā, kā arī atsevišķus mācību priekšmetus ļaut apgūt latgaliešu rakstu valodā. Atbilstoši kompetenču izglītībai būtu pārskatāmi humanitāro un sociālo virzienu priekšmetu mācību līdzekļi un standarti, tos papildinot ar vēsturiski objektīviem materiāliem par Latgales vēsturi, valodu, literatūru, etniskajām un kultūras īpatnībām. Delegātu ieskatā būtu jāatbalsta arī paraugskolu izveide, kurā viena no mācību valodām ir latgaliešu rakstu valoda. Apspriežot šo rezolūcijas punktu, izteikta vēlme šādu vīziju piemērot arī uz ārzemēs dzīvojošiem latgaliešiem.

Kultūras jomā rezolūcijas pieņēmēju ieskatā būtu jānodrošina un jāfinansē reģiona līmeņa struktūru izveide, kuru nosaukumā iekļaujams Latgales vārds, piemēram, Latgales Simfoniskais orķestris, savukārt to repertuārs būtu veidojams, primāri lietojot latgaliešu rakstu valodu.

Plašsaziņas līdzekļu kontekstā Latgales plānošanas reģiona teritorijā tiek prasīts valsts informatīvajā telpā rast vietu raidījumiem un ziņām latgaliešu rakstu valodā. Savukārt zinātnē un pētniecībā rezolūcijā tiek prasīts daļu valsts finansēto pētniecības programmu virzīt latgalistikas pētījumu atbalstīšanai.

Kongresā pieņemtajā rezolūcijā tiek prasīts Latgales plānošanas reģiona padomei oficiāli apstiprināt latgaliešu karogu – balta svītra uz tumši zila fona. Rezolūcijā uzsvērts, ka pavasarī nepieciešams svinēt Latgales dienu. Rezolūcijas teksts papildināts ar izvērstiem skaidrojumiem katrai no izceltajām jomām, kurās būtu jāstiprina latgaliešu valodas un kultūras vieta.

Komentāri (28)

rinķī apkārt 07.05.2017. 20.30

Rezolūcija par latgaliešu dialekta lietošanu, tā ir laba lieta, ja tikai pašiem rezolūcijas rakstītājiem ir skaidrs, kā viņi uz papīra pieņemto realizēs dzīvē, proti, kā latgalietis latgalieti ikdienā pārliecinās nerunāt svešvalodā, kāda ir krievu valoda Latvijā, bet runāt latgaliski?

Citādi bieži iznāk tāda atsevišķu, publisku latgaliešu poza mediju priekšā, piemēram Saeimā, svinīgu pasākumu laikā uc, bet ikdienas realitāte sadzīvē ir cita :)

+11
-1
Atbildēt

4

    vvilums > rinķī apkārt 08.05.2017. 13.12

    RA -Citādi bieži iznāk tāda atsevišķu, publisku latgaliešu poza mediju priekšā, piemēram Saeimā, svinīgu pasākumu laikā uc, bet ikdienas realitāte sadzīvē ir cita :)

    Pirmām kartām tāpēc ,ka visos laikos ,ARĪ pašlaik -Latvijas brīvvalsts laikā, īsts latgalietis ir kaut kas nicināms gan skolās, gan citur- kā jau postkolhozu laikos. Uzstājoties latgaļu kongresā, režisors V.Kairišs ir patiesi līdz kaulam izpratis lietas būtību, kas diemžēl ir retums. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.05.2017-latgales-simtgades-kongress.-plenarsede.id96777/

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > rinķī apkārt 07.05.2017. 21.31

    ra, beidzot kaut ko prātīgu uzraksti. Pilnīgi neticami!

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    fretka > rinķī apkārt 08.05.2017. 09.56

    > andrejs

    Nezinu, kā ir tagad, bet vēl pirms pāris gadiem Rēzeknes muzejā nebija neviena uzraksta latgaliski. Bija tikai latviski, angliski un krieviski.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 08.05.2017. 09.15

    Latgalietis ir tāds dīvains cilvēks, kas Latgalē runā krieviski, bet Rīgā vēlas runāt latgaliski.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

Anonīms 07.05.2017. 21.30

nost ar šovinismu un separātismu!

Ne pa tiem zvaniem sitiet. Prasiet godīgu politiku no valsts, prasiet atdevi

par nomaksātiem nodokļiem utt., bet neprasiet sevi atzīt par pārākiem un kaut k ā īpašākiem – tādi jūs neesiet.

Nav tāda latgaļu valoda un ar ko latgaļu kultūra īpašāka par kurzemnieku vai vidzmenieku kultūru? Pareizi Āboltiņa pateica , ka NA , kas vada kultūras dzīvi ir kremļa slepenie draudziņi – tikai naciķu ideja ir tā, ka jāšķeļ mūs ar kultūru.

Kādi nelieši

+5
-4
Atbildēt

2

    vvilums > Anonīms 08.05.2017. 13.18

    Ebenemezers

    Tu noteikti neapzināti, bet izsakies kā lielkrievu šovinists- demagogs, jaucot visu vienā putrā.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    jurisml_inbox_lv > Anonīms 08.05.2017. 06.46

    piekrītu , liekas atrasts jauns caurums priekš kremļa Eiropas šķēleējiem , nebrīnīšos ,ka autori šai idejai atrodami Antonijas ielā , ja nevar dabūt krievu valodai valsts valodas statusu , tad še tev ,ūtra volsts valūda lotgoļu.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

jurisml_inbox_lv 08.05.2017. 16.12

pa ko cepiens? par dialektu? tādu mums vairumā , ventiņu , Rucavas , skrundenieku , Gulbenē runaa pavisam citādāak kā Ergļos un neviens vēl 100 gados to nav aizmirsis , pēkšņi čangalieši satrukušies? neticu , arī tas dialekts nav no zemes virsas izzudis un nekāda valsts valodas statusa dialektiem , paties liekas ka Antonijas ielas blēži iesaistījušies šķeltniecībā

+2
-2
Atbildēt

1

    vvilums > 09.05.2017. 01.53

    Eben…
    Vēl pēc 20 g. daudzi tevis nosauktie dialekti izzudīs un varbū tikai latgaļu nedaudz ilgāk pastāvēs, par ko arī cepiens.
    Valsts valodas statuss, Antonija ielas šķeltniecība utt ir tikai ,atvainojos, tavi murgi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu