CETA balsojums noteiks, vai vēlamies stipru ES arī nākotnē • IR.lv

CETA balsojums noteiks, vai vēlamies stipru ES arī nākotnē

44
Foto: Thierry Monasse, POOL/LETA.
Artis Pabriks

Šonedēļ Eiropas Parlamentā plānots balsojums par Eiropas Savienības (ES) — Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumu (CETA). Pēc šī balsojuma līgums darbosies provizoriski. Taču, lai tas stātos spēkā pilnā apjomā, galavārds vēl būs jāsaka visu dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem. Atbalsts vai, gluži pretēji — oraidījums šim līgumam, lielā mērā noteiks ES nākotnes lomu starptautiskajā arēnā.

Starptautiskā tirdzniecība ir bijis viens no Eiropas Savienības kopīgās politikas un uzplaukuma stūrakmeņiem, uz ko tā ir būvējusi savu ekonomisko attīstību un veicinājusi labklājības līmeņa celšanos reģionā. Tirdzniecība ir tā sauktā ES kompetence, kas nozīmē, ka tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm slēdz ES kā vienots bloks, nevis katra valsts atsevišķi, tādejādi palielinot ES kā vienota reģiona nozīmi starptautiskajā arēnā un vienlaikus veicinot vienotus spēles noteikumus starp dalībvalstīm iekšienē. Šobrīd ES ir noslēgusi vairāk nekā 40 starptautiskās tirdzniecības līgumu un vairāk nekā 20 līgumi ir sarunu procesā. CETA šo līgumu vidū izceļas ar to, ka tas ir līdz šim modernākais un visaptverošākais līgums, kas regulē ne tikai tirdzniecības nosacījumus, bet uzstāda arī augstus standartus pārtikas drošībai, vides aizsardzībai, darbaspēka tiesībām. No vienas puses, līguma plašums ir tā spēks, jo nolīgumā noregulētas tādas situācijas, kas līdzšinējos tirdzniecības līgumos ir bijušas strīdus objekts, un vienlaikus nosaka vēl nebijušu standartu tirdzniecības līgumiem pasaulē, no otras puses — līguma plašais ietvars ir bijis pamats ļoti plašai tā kritikai, vēlmei pieņemšanu novilcināt, pieprasot to decentralizēt līdz nacionālo parlamentu līmenim, vai pat noraidīt.

Ir skaidrs, ka starptautiskā tirdzniecība līdzi nes lielu pievienoto vērtību, jo neviena valstis pasaulē nav pašpietiekama. Resursu un produktu apmaiņa padara iespējamu zinātnes, inovāciju, tehnoloģiju attīstību, rada jaunas darbavietas. Arī aptuveni puse no Latvijas IKP ir tieši atkarīga no eksporta, tāpēc esam ieinteresēti starptautisko tirgu paplašināšanā.

Taču globalizācijas pretinieki un izolacionisma piekritēji starptautisko tirdzniecību, un līdz ar to arī CETA, ir izvēlējuši par vienu no pasaules problēmu galveno grēkāzi, piemēram, tā tiek vainota nabadzības vairošanā pasaulē, lielo korporāciju ietekmes palielināšanā u.tml. Taču būsim godīgi — problēmu pamatā nav starptautiskā tirdzniecība, bet gan nacionālo valstu lēmumi par tirdzniecības rezultātā papildus iegūto labumu pārdali, kas, iespējams, nav taisnīgi vai arī tehnoloģiju revolūcija, kur ražošanas procesu automatizācija un robotika apdraud daudzas esošās darbavietas. Arī ietekmes palielināšanās starptautiskajām korporācijām lielākoties ir bijusi saistīta ar nacionālu valstu lēmumiem, nodrošinot tām labvēlīgākus nosacījumus savās valstīs, lai piesaistītu investīcijas.

Ir skaidrs, ka mūsdienu globalizācijas apstākļos starptautisko tirdzniecību apturēt nevar. Ja šis līgums tiks noraidīts, tā būs soļa speršana atpakaļ, attiekšanās no līgumā uzstādītajiem augstajiem tirdzniecības standartiem, jaunu tirgu pazaudēšana, kas stagnējošajai Eiropas ekonomikai būtu kā svaiga gaisa malks sirdzējam. Samazinātos arī ES starptautiskā ietekme, jo neviens nevēlēsies veikt darījumus ar ES, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus.

Mūsdienās nekas nestāv uz vietas un, ja tie nebūsim mēs, Eiropa, kas uzstādīs tirdzniecības standartus, tad tā, iespējams, būs strauji augošā Ķīna. Esmu pārliecināts, ka tādā gadījumā CETA piedāvātie standarti netiks sasniegti. Tieši otrādi — neveiksmes gadījumā nākotnes tirdzniecības līgumi būs daudz primitīvāki, mazāk regulējoši un ar zemākiem standartiem.

Balsojums par šo līgumu ir uzskatāms par lakmusa papīru Eiropas spējai palikt ietekmīgai arī nākotnē. Skaidrs, ka ne šis līgums ne citi atsevišķi līgumi nespēs atrisināt visas mūsu problēmas un vairot labklājību ikvienam, taču starptautiskās tirdzniecības līgumi ir jāīsteno kombinācijā ar citām politikas iniciatīvām, kā piemēram plašu pieeju kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei, neaizsargāto sociālo grupu atbalstam, kas ir jādara nacionālā līmenī.

Tirdzniecība dod mums piekļuvi papildus līdzekļiem, un to var salīdzināt ar makšķeri — tas, vai spēsim noķert lielo zivi un godīgi ar to dalīties, ir atkarīgs no mums pašiem savā valstī.

Komentāri (44)

veceko4 15.02.2017. 19.09

Absolūti brīva tirdzniecība ietver arī brīvu darbaspēka plūsmu.

+2
0
Atbildēt

0

KoKatrina 15.02.2017. 19.48

Pakalpojumu tirgu atvēršana un kvalifikācijas atzīšana var veicināt kvalificēta darbaspēka aizplūšanu no Latvijas. Tāpat arī līgums paredz tiesisku vienlīdzību, bet neņem vērā faktisko iespēju atšķirības starp Latviju un Kanādu.

Šobrīd Latvijai ir lielāka interese par Kanādu, nekā Kanādai par Latviju, un tas ir labi. Bet situācija var mainīties.

Amatpersonas, protams, labi iemācījušās atstāstīt ES pozīciju par CETA izdevīgumu, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka tad, kad jāsāk aizstāvēt valsts intereses investīciju strīdos, tik labi vairs nesokas.

+3
-2
Atbildēt

1

    Anonīms > KoKatrina 15.02.2017. 19.56

    Kvalificētam darbaspēkam arī bez Kanādas ir kur aizplūst, vismaz kamēr mums piedāvās ”konkurētspējīgas algas”, kuru faktiskais lielums tiek uzskatīts par kara noslēpumu, bet visiem ir tāpat zināms, ka mūsu vergturiem ”konkurētspējīga” nozīmē minimālā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Anonīms 16.02.2017. 09.55

Kā es saprotu – tad šis līgums paredz tālāku un dziļāku Latvijas kā nacionālas valsts iznīdēšanu.

Ja PABRIKS par Latvijas un latviešu interesēm runātu un rakstītu ar tādu aizrautību kā viņš to dara par lobētas – milzīgas lielvalsts Kanādas intersēm – es ticētu nākotnei , bet tagad … kā saprotu – pasaule ieripo džungļu likumu ērā – izdzīvos lielākais, rijīgākais, nekaunīgākais utt.

Trampam – bingo !

ES jau iznīcina junkers un tusks ar savām komandām, kur bēgļu krīze tiek risināta uz Latvijas nabagu, ne jau Latvijas bagātnieku rēķina …

Jā un ka tur paliek ar to Latvijas lauku iznīcināšanu? Kāpēc mums te pilns ar poļu pienu un poļu gaļu?

Kāpēc viena ES , bet , piemēram, Vācijā difterijas vakcīnas nav aktualitāte, bet Latvijā ir? Polijā putnu gripa , cik pēkšņi parādījās , tik pēkšņi pazuda,bet Latvijā nīcinās un nicinās mazās saimniecības?

Par tādām lietām Pabrikam acimredzot nemaksā un tāpēc par to viņš ne raksta, be runā …

Manai omei bija teiciens – ko tu paarīsi tādam , kas tev neko nedara ….

+2
-2
Atbildēt

8

    Anonīms > Anonīms 16.02.2017. 16.54

    nu un par bēgliem mani nevajag tracināt, vienkārši nevajag – tas ir tas, ko es teicu – bļedj – cilvēktirgotāji saņem par šiem miljardus – mums jājutas vainīgiem,ka mēs no savas nabadzibas šos ar naudu un mājām neapberam

    Loģiski , ka uzvarēja Tramps un bail domāt, kas notiks Eiropā, ja cilvēktorgotājiem ir galvenā noteikšana ES varas kambaros

    Loģiski, ka cilveki balsos par Saskaņas centru

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 16.02.2017. 16.47

    nu un kad Tu šito izlasīji, Valdi, Tev kauns nepalika? Eksportēsim uz Kanādu koku un dzelzi? Tiešām?

    Skat – par to pašu rigvir skaidrības nekādas – varētu medikamentus eksportēt – bet redz – atal nekā

    Zini – nevajag mani nolikt par vietējo IR čukču – tik slikti ar mani nav

    Svarīgākās preces Latvijas eksportā, faktiskajās cenās

    Prece (Kombinētās nomenklatūras kods)

    2012.gada janvāris – septembris 2013.gada janvāris – septembris 2013.g. I-IX %

    (+,-) pret

    2012.g. I-IX milj. latu % no kopējā

    apjoma milj. latu % no kopējā

    apjoma

    Koks un koka izstrādājumi; kokogle (44) 778.9 15.6 853.8 16.6 +9.6

    Elektroierīces un elektroiekārtas (85) 394.6 7.9 518.5 10.1 +31.4

    Minerālprodukti (25–27) 444.0 8.9 458.2 8.9 +3.2

    Dzelzs un tērauds (72) 461.9 9.3 294.5 5.7 -36.2

    Mehānismi un mehāniskās ierīces (84) 264.2 5.3 277.6 5.4 +5.1

    Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis

    (22) 213.8 4.3 223.6 4.3 +4.6

    Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai

    tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas (87) 240.3 4.8 193.5 3.8 -19.5

    Dzelzs vai tērauda izstrādājumi (73) 168.5 3.4 163.1 3.2 -3.2

    Trikotāžas un tekstila apģērbs (61–62) 130.7 2.6 139.0 2.7 +6.3

    Farmācijas produkti (30) 130.8 2.6 138.9 2.7 +6.1

    2013.gada janvārī – septembrī koks un koka izstrādājumi; kokogle visvairāk tika izvesti uz Apvienoto Karalisti – 13,5%, Zviedriju –

    13,5%, Vāciju – 12,3%, elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,7%), Igauniju (12,1%), Krieviju (8,8%),

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 16.02.2017. 17.21

    Sakisle

    Vai “Nu Valdi!!!” ir brīdinošs lauvenes uzrūciens?

    Tad es atkāpjos ar godu, cik nu tas palicis, atmuguriski, lēni un nezudējot acu kontaktu (tas ir nāvējoši, jo dzīvniekiem acu kontakts ir agresijas izpausme), līdz sasniedzu bušu, kur varēšu atelsties un nospriest – Bet elle, kur smuka lauvene! :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 16.02.2017. 17.11

    Nu Valdi !!! –

    Interneta dzīlēs ir Eiropas neatkarīgo žurnālistu ziņojumi – apkopojumi – cik vidēji pelna cilvēktirgotāji par cilvēktransportu. Meklē pats.

    Un tad tie superseksīgie ziņojumi – itāļi pie Lībijas krastiem izglābusi bēgļus. Interesanti – kāpēc ES robežas patruļkuģis nevis sargā Itālijas robežas, bet dreifē ar Lībijas krastiem?

    Labi – pat negribu turpināt …. itālu mafija jau arī dzīvo cauri gadsimtiem – vienīgie pierādījumi ir korpucija un līķīši – kādi citi pierādījumi var būt

    Es uzdevu jautājumu – ko dara Tariks , kuram 500 eur alga bija par mazu? Un ko tie citi te darīs?

    un tuValdi, elle un indija – salīdzini, cik berni mirst Sīrijas karā un cik Latvijā – ka mēs esam sasodīti nelieši, kuri uzskata, ka nabagu un dzērāju bērni citu likteni nav pelnījuši – tā ir cita opera, bet fakts paliek fakts –

    debess – Valdi – par eksportu mani nesmīdini

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 16.02.2017. 16.32

    Skaisle

    Te būs pārskats ar vizualizācijām par Latvijas eksportu http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_32_areja_tirdznieciba_preces-partneri_13_03q_lv.pdf Kā redzi, bāreņu un vecu tantu tur nav. Eksportēsim to, ko eksportējām jau līdz šim.

    Par nabadzību runājot, te būs pārskats par stāvokli pasaulē http://data.worldbank.org/indicator/SI.POV.GINI Rādītājis ir GINI indekss.

    Te būs raksts par sadzīves apstākļiem Muceniekos http://skaties.lv/zinas/latvija/vilusies-latvija-mucenieku-begli-sariko-protesta-akciju/

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 16.02.2017. 16.19

    tātad – interesanti , Valdi , ko tad Latvija tirgos kanādiešiem? Bāreņus? Vecās – mirt negribošās tantes?

    Nezinu par Kanādu, bet ASV ir tik daudz ķīmijas atļautas pārtikā, sadzīves precēs utt. , manuprāt, ES bija tikai kāda 1/4 daļa no tā.

    Ne velti amerikāņi ir uzsēdināti uz drapēm … par visu citu, pret ko cīnījās antiglobālisti – man nav laika rakstīt

    Tieši tā – Tu taču vāciski lasi – lasi, ka Vācijā ir tieši tas pats, kas Latvijā – bagātnieki kļūst vēl bagātāki, nabagi vel nabagāki. Dobeles vecaki un bērni dzīvoja 2,7 kv metros katrs – Tu man gribi iestāstīt ka Muceniekos tās pedikīrētās un manikīrētās dāmiņas ar dzīvo kā siļķes mucā?

    Vakcīna bija piemērs , Valdi, cik milzu sociālās, finansiālās utt atšķirības ir starp ES valstim un ne jau tas, ka globalās kompanijas mums grūdīs virsū savus lētos razojumus stiprinās ES

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 16.02.2017. 15.35

    Sumināta!

    Pirms tu mani vēl esi paguvusi atbruņot, izteikšu dažas iebildes:

    – Ar tirdzniecības līgumu (ja vien tas neslēpj sekojošu agresiju) nacionālu valsti nevar iznīcināt. Veiksmes gadījumā, valsti tā var stiprināt, jo pieaugs starpvalstu tirdzniecība.

    – “Milzīgā lielvalsts” Kanāda, salīdzinājumā ar ES ir neliela valsts. Kanādas kopprodukts ir $1.672 trillion Avots https://en.wikipedia.org/wiki/Canada ES kopprodukts ir $16.97 trillion Iedzīvotāju skaits Kanādā 35,151,728 Avots tas pats ES 510 miljoni avots – Wikipedia

    – Nesaprotu konstrukciju, kā ES bēgļu krīzi risina uz nabadzīgāko LV iedzīvotāju rēķina?

    – Kādas vakcīnas trūkums vai pārpalikums ir atkarīgs no tā, kur atrodas ražotājs un cik savlaicīgi ir prognozēta vajadzība pēc tās. Kāds tam sakars ar Kanādu? Ja nu vienīgi, trūkstot ES ražotai vakcīnai, tagad to brīvi varēs importēt no Kanādas, kas ir pozitīvi šajā kontekstā.

    Piebilstot omes teiktajam, es gribētu atgādināt teicienu – Kas guļ, tas negrēko… Acīmredzot, ja neguļ un dara, var dabūt grēcinieka birku.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Es > Anonīms 16.02.2017. 17.02

    Skaisle

    Nu, piedod, lūdzu, man neprātim!

    Bet tevis saliktie cipari parāda, ka taisnība ir man. Eksportējam ne vien baļķus, bet arī elektroierīces, darbagaldus un metāla izstrādājumus. Eskportējam farmācijas produktus un trikotāžu. Jebkurā vietā Eiropā, ieej veikalā, jebkurā, un pie alkahola plaukta apgriez Stoli pudeli ar muguras birku. Tur rakstīts Made no Latvijas… Un tās nav kokogles grilam, ja kas!

    Līdz šim nebiju dzirdējis, ka ES vadībā ir cilvēki, kuri gūst ienākumus no cilvēktirdzniecības. Vai tev ir kāda saite uz šadu ziņu?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu