Mikrouzņēmuma nodokļa režīms darbosies līdz 2019.gadam (papildināta) • IR.lv

Mikrouzņēmuma nodokļa režīms darbosies līdz 2019.gadam (papildināta)

5
Mazo uzņēmēju pikets pie Saeimas. Foto: Ieva Čīka, LETA

Saeima noraida ierosinājumu ilgāk saglabāt fiksētu nodokļa apjomu iesācējiem uzņēmējiem

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk par 2019.gadu saglabāt šo režīmu, vēsta aģentūra LETA. Likuma izmaiņas paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), “No sirds Latvijai” (NSL), kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosināja izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var līdz 2017.gada 30.jūnijam. Likumprojektu atbalstīja 55 deputāti, 36 parlamentārieši balsoja pret likuma izmaiņām.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) iepriekš skaidroja – nevar izslēgt, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms “daļēji transformēsies” kādā jaunā režīmā. Viņš teica, ka ir jārada vienkāršs režīms, kas būtu sabalansēts ar sociālajām iemaksām.

Šodien pie Saeimas vairāk nekā 250 cilvēku piedalījās piketā ar mērķi atturēt deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Mītiņa dalībnieki bija ieradušies ar plakātiem, kuros rakstīts “Atgriezos, lai aizbrauktu?”, “www.latvija.ee”, “Nebūs mikro/būs jums nekro” , “Mēs neesam muļķi, mēs neaizmirsīsim” u.c. Piketā tika pieprasīts atcelt obligātās sociālās iemaksas, kas MUN maksātājiem no nākamā gada būtu jāmaksā ik mēnesi, pat ja konkrētajā periodā uzņēmums neguva ienākumus. To paredzēja iepriekš Finanšu ministrijas rosinātie un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie priekšlikumi.

Saeima noraidīja priekšlikumu atteikties no prasības, ka darba devējiem par strādājošo sociālās iemaksas būs jāmaksā vismaz no minimālās algas. Latvijas Reģionu apvienības deputāte Nellija Kleinberga (LRA) uzsvēra, ka LRA aicina atcelt izmaiņas likumā, kas paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāku algu un strādā nepilnu laiku. Viņa norādīja, ka sabiedrība šīm izmaiņām nav gatava un satraukumu par gaidāmo regulējumu pauduši lauku novadu pārstāvji. Politiķe akcentēja, ka tas būs papildu slogs biedrībām, uzņēmējiem, kā arī tiks radīta neziņa darba ņēmējiem. Tas negatīvi skars arī cilvēkus, kuri piedalās Latvijas simtgades pasākumu gatavošanā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka Saeimas sociālo un darba lietu komisijas darba grupa jau šogad strādās pie iespējas, lai paplašinātu to sabiedrības grupu skaitu, uz kurām izmaiņas neattieksies. Viņa norādīja, ka jau tagad likumā ir minētas vairākas grupas, kuras grozījumi neskars, piemēram, pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.

Saeimas šodien pieņemtās izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu arī nosaka noteikt sociālās iemaksas mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu. Jaunā likuma mērķis ir ar atbalsta programmām jaunuzņēmumiem vairot to veidošanu Latvijā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot līdz 2018.gadam atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu. Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, pret to balsoja 35 parlamentārieši. Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju “ultimātiem”. Proti, “Vienotībai” esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un Nacionālajai apvienībai – lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri (5)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu