Prezidents mudina Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem piešķirt pilsonību • IR.lv

Prezidents mudina Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem piešķirt pilsonību

81
Foto: Edijs Pālens, LETA

Ziņojumā par sabiedrības saliedētību aicina atzīt mazākumtautību dažādību

Visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par mūsu valsts pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, tā Rīgas pilī notikušajā ekspertu diskusijā par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem otrdien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis norādīja, ka sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Viņa ieskatā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. “Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos,” pēc diskusijas secināja Vējonis, iepazīstoties ar sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu.

Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele norādīja uz pasaulē izteiktajiem globalizācijas procesiem, no kuriem nav iespējams izvairīties nevienai vēsturiski izveidotai nacionālajai valstij. “Vai globalizācijas apstākļos ir prātīgi pieturēties pie samērā šauras – etniskās – izpratnes par piederību latviešu nācijai? Pasaulē attīstās modernas nācijas, kas balstās uz kopīgām vērtībām, kādas definētas arī Latvijas Satversmē,” teica Ziemele.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, diskusijas sākumā Valsts prezidenta izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose iepazīstināja ar ekspertu sagatavoto ziņojumu par sabiedrības saliedētības politikas sasniegumiem un risināmajiem jautājumiem. Ziņojuma trīs daļās iekļauta līdzšinējās politikas analīze, kā arī secinājumi un ieteikumi turpmākajai rīcībai.

“Līdzšinējā integrācijas politika ir īstenota ar mainīgām sekmēm – ir panākumi, taču pastāv iespējas sabiedrības saliedētību un tās politiku uzlabot. Risinājumi rodami, meklējot kopīgu valodu un radot situācijas, kurās var veidoties kopīgā “mēs” sajūta,” sacīja Ose.

Pēc ziņojuma autoru domām, Latvijas valdībai būtu jāveido reālistiska politikas stratēģija un ar to saistīti darba plāni sabiedrības saliedētības veicināšanai, ņemot vērā dažādu valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci, kā arī paredzot sadarbību ar nevalstiskajām struktūrām un to atbildību.

Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa uzskata, ka sabiedrības saliedētību veicinošai politikai jābūt balstītai uz vairākiem principiem – dažādības atzīšana, jo iedzīvotāju dažādība esot mūsdienu sabiedrības dabiska un neatņemama raksturiezīme, piederība kā brīva izvēle, jo demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, ar kādu etnisku, reliģisku vai citādu sabiedrības grupu viņi sevi identificē.

Politikas veidotājiem esot jāatzīst, ka mazākumtautības ir Latvijas sabiedrības sastāvdaļa un Latvijas valstiskumu veido Latvijas tauta, kurā vēsturiski iekļāvušās mazākumtautības. Svarīgi principi esot arī kultūru dialogs, jo kultūru savstarpējā atvērtība mazina negatīvu stereotipu veidošanos un starpetnisko spriedzi, kā arī iekļaušana un efektīva līdzdalība, jo sabiedrības saliedēšanas mērķis ir vairot tādus apstākļus, kuros ikviens jūtas un uzvedas kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, kas līdzvērtīgi citiem bauda sabiedriskos labumus, pakalpojumus un vienlīdzīgas iespējas.

Kā citi svarīgi principi minēti nediskriminācija, jo saliedētības politikai ir jānodrošina visu sabiedrības grupu līdztiesība likuma priekšā un vienāda likuma aizsardzība visām sabiedrības grupām, un divvirzienu politika, jo sabiedrības saliedēšanās process ir savstarpējas pielāgošanās un savstarpēja atbalsta sniegšanas, savstarpējas sadarbības process.

Pilsoniskās līdzdalības jomā ekspertu grupa uzskata, ka mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām (NVO) paredzēto finansējumu nepieciešams izmantot etniski nesegregētu un nepolitisku kultūras, sporta, izglītības, ekoloģisko un citādu pasākumu atbalstam. Ekspertu ieskatā nepieciešams pārtraukt atbalstu mazākumtautību NVO “monologa” projektiem, kas vērsti tikai uz tradicionālās kultūras saglabāšanu un popularizēšanu, piemēram, mazākumtautību atsevišķu pozicionēšanu nacionāla vai reģionāla mēroga pasākumos un svētkos.

Darba grupas ieskatā Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijai un Latviešu valodas aģentūrai jāsadarbojas, izstrādājot un ieviešot personām ar zemu prasmju līmeni, kuras neprot latviešu valodu, un romu tautības personām ar sākumskolas izglītību paredzētus nodarbinātības veicināšanas un izglītības, citstarp latviešu valodas mācību, pakalpojumus.

Lai mazinātu negatīvu stereotipu un aizspriedumu izplatīšanos, kā arī jebkura veida diskrimināciju, ekspertu grupas ieskatā nepieciešams izstrādāt dažādības vadības un nediskriminācijas vadlīnijas publiskajā pārvaldē. Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa arī uzskata, ka tādu profesiju standartos kā “Sociālais darbinieks”, “Sociālais pedagogs”, “Psihologs”, “Skolotājs”, “Vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva policists”, kuru nodarbinātības apraksts iekļauj darbu ar cilvēkiem daudzveidīgā kultūrvidē, ieviešams tāds papildinājums, ka nozares speciālistiem jāapgūst darba pienākumu sekmīgai pildīšanai nepieciešamā profesionālā kompetence darbam ar kultūras piederības ziņā atšķirīgiem cilvēkiem.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka vēsturiski latvieši ir bijusi atvērta nācija, jo gadsimtu gaitā Latvijā ir integrējušies daudzu etnisko grupu pārstāvji. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības nevar būt tikai atvērtas vai tikai slēgtas. “Sabiedrība noslēdzas, kad to prasa izveidojusies situācija, bet tā atveras, lai uzturētu attīstību,” sacīja Beitnere.

Latvijas Universitātes profesore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan latviešu, gan citu tautību vidū, pirms izstrādāt konkrētas likumdošanas iniciatīvas ar mērķi mainīt veidu, kā tiek noteikta piederība latviešu nācijai. Viņa aicināja attīstīt Latvijas iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, uzlabojot mazākumtautību pārstāvju sociālekonomiskos apstākļus, informatīvo vidi un latviešu valodas prasmes.

Komentāri (81)

markoni 23.11.2016. 12.13

Ibio!

Vējoni, iesniedz likumprojektu. Prezidentam taču ir “bīdīšanas” tiesības!

Gribi ribku sjest i xxx sestj?

+17
-3
Atbildēt

4

    andrejs > markoni 23.11.2016. 14.14

    Cerat, ka balsojumā Vienotība parādīs savu īsto seju?

    +7
    -10
    Atbildēt

    0

    Centrum > markoni 23.11.2016. 15.18

    P-lnodrej,neaptaisi kājeles no lielas centības.

    +6
    -7
    Atbildēt

    0

    atrium > markoni 23.11.2016. 22.26

    andrejs

    Kurš tad vēl nav redzējis tās prokremliskās zagļu un pederastu varzas atbaidošo viepli?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    DD1 > markoni 23.11.2016. 13.08

    markoni

    “Vējoni, iesniedz likumprojektu.”

    Piekrītu, tā būtu konsekvence.

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

mooi 23.11.2016. 15.39

Piekritu, ja tiesi tajaa pasaa gadaa paries uz izglitibu valsts valodaa. Ja prezidents ierosina pieskirt pilsonibu Latvijaa dzimusajiem berniem, tad sis ir arii vislabakais laiks pariet uz izglitibu tikai un vienigi valsts valodaa, sakot jau ar bernudarziem. Ja to nedaris, tad to nedaris nekad un tad arii nav japieskir pilsoniba pie dzimsanas. Jo neviens nevar klut par istu Latvijas pilsoni, kamer visa vina pasaule norisinas krievu valodaa. Visas Eiropas valstis izglitiba ir tikai valsts valodaa.

+12
-1
Atbildēt

1

    DD1 > mooi 23.11.2016. 17.14

    > mooi

    “Piekritu, ja tiesi tajaa pasaa gadaa paries uz izglitibu valsts valodaa.”

    Abām šīm lietām sen jau ir pienācis laiks un ir tikai loģiski tās saistīt kopā.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Absints 23.11.2016. 17.32

Jebkuram cilvēkam Dzimtene ir tā, kur viņš ir dzimis un pavadījis jaunības gadus. Tas attiecas gan uz tiem latviešiem, kas pēckara gados bēga no padomijas represijām, gan tiem ekonomiskiem bēgļiem, kas bēg no nesakārtotās Latvijas uz ir Īriju, Angliju, Džersiju vai citur. Tāpat tas attiecas uz viņu bērniem. Tāpēc uz Ameriku vai Īriju aizbraukušais bēglis par savu Dzimteni uzskatīs Latviju, bet viņu bērni vairs ne. Tā jau būs ASV, Īrija, Džersija utt. Tāpat tas ir ar krieviem, ekonomiskajiem bēgļiem no Krievijas, kas ieceļoja padomijas laikā. Viņu Dzimtene vienmēr paliks Krievija, Pleskava, Smoļenska utt, bet viņu bērnu Dzimtene ir Latvija. Latvijā dzimis krievs, aizbraucis uz Krieviju tur nejūtas labi, un ātrāk grib tikt “mājās”. Tāpēc gluži loģiska doma ir Latvijā dzimušajiem bērniem piešķirt Latvijas pilsonību. Man gan šķiet, kas tas jau ir iespējams, ja abi vecāki tam piekrīt. Tāpat loģiska ir virzība uz apmācību latviešu valodā. Nevajag turpināt segregāciju un nodalīt krievu kopienu no Latvijas izglītības sistēmas. Nevajag viņus diskriminēt. Ņujorkā 80% iedzīvotāju ģimenē nerunā angliski, tajā pašā laikā savstarpējā sociālā saziņa ir angliska. Un tur nav nekādas sociālās spriedzes. Domāju, ka tas būtu Latvijas modelis, galu galā nav svarīgi, kādā valodā Latvijas patriots runā mājās- ja tas ir patriots.

+11
-2
Atbildēt

2

    atrium > 23.11.2016. 22.29

    Ķīps

    Ja par vienam nelegālim uzdāvināto pilsonību viena Vienotību atbalstoša padibene aiziet uz pārstrādi, lai notiek, jo var gadīties, ka jaunpilsonis izrādīsies cilvēks.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    DD1 > 23.11.2016. 21.14

    > Ķīps

    “loģiska doma ir Latvijā dzimušajiem bērniem piešķirt Latvijas pilsonību… Tāpat loģiska ir virzība uz apmācību latviešu valodā. Nevajag turpināt segregāciju un nodalīt krievu kopienu no Latvijas izglītības sistēmas.”

    Brīnos par varas nesējiem, kas šo loģiku apzināti ignorē pretēji Latvijas valsts interesēm.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu